LV Viltoto pesticīdu tirgus pasaulē sasniedzis 10%
2007.gadā nelegālo pesticīdu tirgus apjomi pasaulē lēsti ap 5% līdz 7% no kopējā pesticīdu tirgus, bet 2010.gadā to īpatsvars pārsniedzis 10% un veido aptuveni piecus miljardus ASV dolāru jeb 2,8 miljardus latu, raksta «Dienas Bizness».
Valsts Augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Raivis Grosbārdis lēš, ka Latvijā šī tirgus apjomi varētu būt līdzīgi, taču pastāv drauds, ka tas var pieaugt Lietuvā izvērstās pastiprinātās cīņas pret viltojumiem dēļ. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ostām, jo iekšzemē ir grūtāk izkontrolēt viltotos pesticīdus.
Lietuvā pēc turīgāko zemnieku aptaujas konstatēts, ka 22% no visa augu aizsardzības līdzekļu tirgus ir nereģistrēti jeb nelegāli. Pašmāju nozares eksperti lēš, ka Latvijā situācija varētu būt nedaudz atšķirīga, taču nepieciešams apvienot spēkus cīņai pret viltotajiem un nelegālajiem pesticīdiem, kas apdraud lauksaimniecību, ekonomiku un cilvēku drošību.
Daļa lauksaimnieku gan neslēpj, ka visu izšķir cena, un, ja reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi jāpērk par daudzkārt augstāku cenu, tad priekšroka tiek dota kaimiņvalsts precei.
Lietuvas Augu aizsardzības asociācijas direktore Aušra Beniuliene norāda, ka paši zemnieki slikti saprot, kas ir legāli un kas nelegāli - to pierādot ne tikai veiktās aptaujas rezultāti, bet arī konstatētie pārkāpumi. Karstais punkts esot Kauņas rajons, kur konstatēti nelegālo pesticīdu pārpakošanas gadījumi, un nav zināms, kāda ir to tālākā virzība. Bijis arī gadījums, kad produkts ievests kā aktīvā viela, ko varēja izmantot ne tikai medikamentu, bet pat bioloģisko ieroču ražošanai.
«Ironija, taču kriminālie elementi apdraud mūsu veselību un drošību, bet par to pienākas administratīvais sods - mazāk par 500 eiro (350 lati),» sašutumu pauž asociācijas vadītāja, uzskatot, ka par to jāparedz kriminālatbildība un sodiem jābūt daudz bargākiem.
Pesticīdu ražotāja «Monsanto Crop Sciences» pārstāvis Baltijā un Somijā Modris Krauklis atzīst, ka problēma pastāv, turklāt īpaši grēko mazie lauksaimnieki, kas ved iekšā preci no Lietuvas.
«Lielie un profesionālie zemnieki grēko mazāk, jo uz spēles likts daudz - arī subsīdijas, taču mazie zemnieki grēko vairāk, apzināti pērkot preci, kuras kvalitāte un sekas ir neprognozējamas,» sacīja Krauklis, aicinot lielāku uzmanību veltīt robežai ar Krieviju un Baltkrieviju, kur kontrolējošie dienesti pastiprināti uzsvaru liek uz cigaretēm un alkoholu, bet ievesti tiek arī viltoti pesticīdi.
Lauksaimnieki pārmetumus noraida un aicina augu aizsardzības līdzekļu ražotājus un tirgotājus pārskatīt cenas. Asas iebildes tirgotāju piekoptajai politikai velta asociācijas «Latvijas dārznieks» pārstāve Mārīte Gailīte, sakot, ka tieši cena un pieejamība ir tie divi faktori, kas zemniekus spiež izdarīt izvēli par labu lētajiem.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda, ka «viņiem jābūt solidāriem, nedrīkst domāt tikai par peļņu. Arī zemniekiem izmaksas kāpj».
Viņš neslēpj, ka augsto izmaksu dēļ zemnieki bieži vien izvēlas pirkt nelegālo preci, kas ir daudz lētāka, taču ar kvalitāti problēmu neesot. Vienlaikus Treibergs aicina zemniekus vairāk izglītot, taču neviens no tirgotājiem līdz šim uz LOSP nav nācis un stāstījis par šīm problēmām.
«Vislielākā pārliecināšana būtu konkurētspējīga cena,» sacīja Treibergs.
Eksperti uzsver, ka atsevišķi indivīdi vieni paši nevar cīnīties, tam vajag visaptverošu pieeju, sākot no likumdevējiem līdz tiesībsargiem, un tādā veidā nelegālo pesticīdu tirgu būtu iespēja samazināt uz pusi. Tiek rekomendēts ieviest tā saucamo uzticamo kompāniju sarakstu, kas darbu atvieglotu.
Avots: www.financenet.lv