LV Komisārs nesadzird baltiešu aicinājumu

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs nav sadzirdējis Baltijas valstu eiroparlamentāriešu aicinājumu pēc taisnīgākas kopējās lauksaimniecības politikas reformas.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes ("V") palīgs Mārtiņš Spravņiks informēja, ka Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi atbildes vēstuli par oktobrī sagatavoto Eiropas Parlamenta Baltijas valstu deputātu deklarāciju par kopējās lauksaimniecības politikas reformu.

EK prezidenta Žozē Manuela Barozu vārdā deputātiem ir atbildējis Čološs. Deklarācijā, kuru parakstīja visi EP Baltijas valstu deputāti, tika pieprasīts veikt taisnīgu lauksaimniecības politikas reformu, lai likvidētu tiešo maksājumu netaisnīgās atšķirības starp dalībvalstīm. Deklarācijas iniciatīvas autore bija EP deputāte Kalniete, kura strādā EP Lauksaimniecības komitejā.

Kalnietei adresētajā vēstulē komisārs Čološs aizstāv sagatavoto kopējās lauksaimniecības politikas reformas piedāvājumu, uzsverot, ka tiešo maksājumu pārdale nenozīmē, ka visi saņems vienādus tiešos maksājumus. Tāpat komisārs aicina skatīt abus pīlārus kopā un skaidro, ka jāņem vērā arī valstu iekšzemes kopproduktu lielums un kohēzijai atvēlētie līdzekļi.

"Cīņa par naudas līdzekļiem būs nežēlīga, bet realitāte ir tāda, ka lauksaimniecībai atvēlētie līdzekļi nākamajā finanšu periodā būs mazāki, tāpēc neviena valsts pati nevēlas citām valstīm atvēlēt daļu no saviem līdzekļiem. Vēstulē komisārs aicina skatīt abus pīlārus kopā, un šajā jautājumā es viņam piekrītu. Diemžēl mūsu sanāksmēs komisārs izliekas nedzirdam manis teikto, ka, apvienojot abus pīlārus kopā, Latvijas lauksaimnieki vienalga saņem mazākos maksājumus.

Es turpināšu skaidrot Baltijas valstu situāciju kolēģiem EP Lauksaimniecības komitejā, un piedāvāsim savus risinājumus, jo visai Eiropai ir nepieciešama visaptveroša kopējās lauksaimniecības politikas reforma, kas ne-kropļo vienoto tirgu," skaidro Kalniete.

Deklarācijā, kas tika nosūtīta ES augstākajām amatpersonām, Baltijas valstu deputāti aicināja tiešajiem maksājumiem noteikt zemāko slieksni 80% apmērā un augstāko slieksni 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Tāpat eiroparlamentārieši aicināja noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu un iestājās par godīgu konkurenci starp Eiropas lauksaimniekiem.

Avots: www.la.lv