Pasaules kviešu tirgus attīstības tendences sezonas pirmajā pusē

Pārskatot šī mārketinga gada pirmā pusgada kviešu tirgus konjuktūru, jāatzīmē cenu svārstīgums, kas saglabājies līdz pat šim brīdim. Cenu veidošanos šajā laikā ir ietekmējuši vairāki faktori. Viens no tiem laika apstākļi ASV - īpaši sausums dienvidu reģionos. Cenas ietekmēja arī situācija Melnās jūras reģiona valstīs, galvenokārt muitas eksporta nodevu atcelšana Ukrainā, kā arī Krievijas paziņojums par iespējamo graudu eksporta ierobežošanu. Kviešu cenu kāpums nozīmīgākajās pasaules biržās visu šo laiku pārsvarā bija īslaicīgs un spekulatīvs.

Tāpat tirgus dalībnieki cītīgi sekoja nozīmīgāko tirgus ekspertu prognozēm - ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) un Starptautiskās Graudu padomes (IGC). Jūlijā starptautiskā graudu tirgus analītiķi prognozēja 2011/12. mārketinga gada bruto kviešu ražu 674 milj.t apmērā, līdz decembrim vērtējums sasniedza 683 milj.t. Savukārt ASV Lauksaimniecības ministrijas korekcijas izrādījās vēl būtiskākas. Jūlijā kviešu ražas vērtējums bija 662,42 milj.t, bet decembrī - 688,97 milj.t.

Kas attiecas uz cenu veidošanos Eiropas biržās, tad Londonas un Parīzes biržās cenu virzību galvenokārt ietekmēja situācija Čikāgas biržā. Protams, valūtas kursu izmaiņas, laika apstākļi, Melnās jūras reģiona faktors un vēl daudz kas cits tika ņemts vērā cenu veidošanā. Turklāt,  augstās pārtikas kviešu cenas Eiropā ļāva Krievijai ātri atgūt savas pozīcijas pasaules tirgū. Vēlāk pieauga pieprasījums arī pēc Ukrainas kviešiem.

Krievijas atgriešanās Ēģiptes tirgū notika pašas sezonas sākumā. Ēģiptes valsts kompānija GASC ātri pārorientējās uz Krievijas produkciju, pieverot acis uz zemāku graudu kvalitāti, savlaicīgi neveiktajām piegādēm, neatbilstībai starp iepirkto un piegādāto graudu kvalitāti, ko tā nepieļautu attiecībā uz amerikāņu un eiropiešu kviešiem. Rekordlielā kviešu cenu starpība starp Krievijas kviešiem un citu valstu kviešiem darīja savu. Pie tam jūlijā treideri sāka runāt par Ukrainas triumfālo atgriešanos Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas tirgos, kas gan notika nedaudz vēlāk, konkrēti 29. oktobrī, kad Ēģiptes valsts kompānijas GASC  tenderī iepirkto kviešu apjomu veidoja tikai un vienīgi Ukrainas izcelsmes produkcija. Pirms tam kompānija GASC, lai iekļautu Ukrainu tenderu dalībnieku skaitā, izvirzīja konkrētas prasības graudu kvalitātei - proteīna daudzums kviešos nedrīkst būt mazāks par 12-12,5 %. Citas izcelsmes kviešiem pieļaujamais proteīna daudzums palika 11,5 %.

Novembrī Ēģiptes tirgu nolēma iekarot arī Argentīna. Galvenais faktors, kas traucēja tirgus daļas atgūšanu, bija šīs Dienvidamerikas valsts ģeogrāfiskais stāvoklis. Līdz ar to piegāžu izmaksas bija diezgan augstas. Turklāt Melnās jūras reģiona valstis, lai noturētu savu tirgus daļu un iespēju nopelnīt bija gatavas cenu dempingam. Ēģiptes rīkotajā tenderī  zemākā FOB cena Argentīnas kviešiem bija  244,67 $/t, Ukrainas - 247,92 $/t. Savukārt pārvadājumu izmaksas Ukrainai veidoja 16,3 $/t, bet Argentīnai  44,3 $/t, līdz ar to argentīniešu kvieši neizturēja konkurenci. Tomēr jau decembra sākumā Argentīnai paveicās - Ēģipte iepirka 180 tūkst.t Argentīnas kviešu. Visu šo laiku Eiropa un ASV palika malā. Tikai šad un tad Rumānijai izdevās gūt, lai arī mazu, tomēr uzvaru.

Treideru uzmanību piesaistīja arī situācijas attīstība Indijā. Pēc četru gadu ilga aizlieguma, ņemot vērā kviešu ražas pieaugumu un graudu glabāšanas jaudu nepietiekamību valstī, Indijas valdība jūlija vidū atcēla kviešu eksporta aizliegumu. Taču tas izrādījās par vēlu. Krievija jau bija piepildījusi tirgu ar savas lētās produkcijas piedāvājumu. Drīzumā Indija pieņēma lēmumu atļaut izvest ne vairāk kā 1 milj.t kviešu, pēc kāda laika lēmums tika pārskatīts un tika noteikts, ka eksportēt  varēs 2 milj.t kviešu.

Avots: apk-inform