LV LOSP: nav vajadzības vākt ziedojumus zemnieku lobijam Briselē
Patlaban Latvijas lauksaimnieku lobēšanas jautājumiem līdzekļu pietiek, tādēļ nav nekādas nepieciešamības vākt papildus līdzekļus, kuru administrēšana turklāt nav skaidra, norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
"Esošajā situācijā, kamēr līdzekļu ir pietiekami, nav nepieciešamība veikt vēl papildus naudas vākšanas akcijas no lauksaimniekiem, pretēji tam, kā to vēlas Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), jo nav skaidra lauksaimnieku ziedotās naudas administrēšana," norādīja LOSP pārstāve Krista Garkalne.
Kā ziņots, lielākie lauksaimnieku kooperatīvi sākuši veidot budžetu aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem, aicinot ziedot 50 santīmus no katra ziedotājam piederošā zemes hektāra. "Likumsakarīgi, ka zemnieki grib zināt, kā šo naudu izmantos, taču jau stratēģijas izstrādei un aktivitāšu plāna sagatavošanai nepieciešami pieredzējuši padomdevēji un līdzekļi iesaistīto cilvēku darba apmaksai," sacīja LLKA pārstāve Linda Bille.
"ZSA un LLKA uzstādījums ir - naudu ziedot un apsaimniekot caur LLKA. Savukārt LOSP mērķis - vispirms saprast ziedojuma pielietojumu un tad naudu apsaimniekot atsevišķi izveidotā fondā, visām asociācijām kopīgi un caurskatāmi, atskaitoties par izlietojumu," norādīja Garkalne.
LOSP uzskata, ka prioritāte patlaban ir skaidrot sabiedrībai, ka nākamgad gaidāmā lauksaimniecības reforma atstās ietekmi ne tikai uz lauksaimniecību, bet arī uz sabiedrību kopumā.
"Turpinoties netaisnīgai atbalsta politikai, tiks mazināta Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja, kas tieši atsauksies uz pārtikas cenām, padarot to dārgāku, veicinās importa produktu ieplūšanu vietējā tirgū. Ikvienam jāizprot, ka lauksaimnieki necīnās par savu labumu, bet gan par taisnīguma principu. Turklāt zemniekiem būtiski izprast Ministru prezidenta nākotnes redzējumu un rīcību, ja būs jāizvēlas starp Eiropas lauksaimniecības fonda lauksaimniecības attīstībai un Kohēzijas fondu," sacīja Garkalne.
Kā ziņots, platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Saistībā ar diskriminējošo situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Briselē 12.oktobrī notika plašas lauksaimnieku protesta akcijas.
LOSP apvieno 43 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 10 500 ražojošo lauksaimnieku.
ZSA apvieno 881 zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.
Avots: www.delfi.lv