LV Lauku saimniecību skaits Latvijā samazinās; palielinās to apstrādātā platība

Salīdzinot ar 2007.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma datiem, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pērn samazinājies par 26,5%, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība palielinājusies par 2900 hektāriem jeb 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti.

Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pērn pieaugusi par 20 500 hektāriem jeb 1,2%.

2010.gadā 83 400 ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2,879 miljonus hektāru zemes un 1,796 miljonus hektāru izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2010.gadā lauku saimniecību skaits, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedza 100 hektārus, salīdzinot ar 2007.gadu, palielinājās par 16,3%, izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām pieaugot par 170 600 hektāriem jeb 25,3%.

Lauku saimniecības vidējais lielums pieaudzis no 25,5 hektāriem 2007.gadā līdz 34,5 hektāriem 2010.gadā jeb par 35,3%. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies no 15,7 hektāriem līdz 21,5 hektāriem jeb par 36,9%. Šīs platības pārsvarā tika izmantotas kā aramzeme (13,4 hektāri vidēji vienā saimniecībā) un pļavas un ganības (7,8 hektāri vidēji vienā saimniecībā).

Lielākās saimniecības bija Zemgales reģionā - izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā sasniedza 28,1 hektāru, tai skaitā Dobeles novadā - 47,3 hektāri, Tērvetes novadā - 46,2 hektāri. Savukārt Latgales reģionam raksturīgas salīdzinoši mazas lauku saimniecības - izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija tikai 14,5 hektāri.

2010.gadā kopējā aramzemes platība bija 1,12 miljoni hektāru, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2007.gadā. Vislielākās aramzemes platības bija Zemgales reģionā - 308 300 hektāru jeb 17,5% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Aramzemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 13,4 hektāri, tai skaitā Jaunpils un Tērvetes novadā tā sasniedza 44 hektārus.

Pērn Latvijā bija 353 saimniecības jeb 0,4% no to kopskaita, kurās aramzeme bija virs 500 hektāriem. Tajās tika apstrādāti 362 300 hektāri jeb 32,3% no kopējās aramzemes. 40,7% saimniecību aramzemes platība nepārsniedza piecus hektārus.

93,3% aramzemes tradicionāli audzēja lauksaimniecības kultūras, bet 6,6% aizņēma papuves. Lauksaimniecības kultūru sējumi 2010.gadā aizņēma 1,045 miljonus hektāru jeb par 0,2% mazāk nekā 2007.gadā, bet graudaugu platības aizņēma 548 600 hektārus jeb par 7,2% vairāk.

Vidēji vienā graudu audzētāju saimniecībā graudaugu sējumu platība bija 20,1 hektārs, kas ir par 51,1% lielāka nekā 2007.gadā, kad tā bija 13,2 hektāri. Rapša sējplatība vidēji vienā rapša audzētāju saimniecībā ir pieaugusi no 51,9 hektāriem 2007.gadā līdz 64 hektāriem 2010.gadā jeb par 23,3%.

Centrālās statistikas pārvalde ir apkopojusi 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus. Skaitīšanā tika apsekotas 92 700 jeb 86,5% no visām ekonomiski aktīvajām lauku saimniecībām 2010.gada sākumā, kuras apsaimniekoja 98,7% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Rezultātā tika iegūta informācija par 90 500 lauku saimniecību jeb 97,6% no apsekotajām saimniecībām.

Lauksaimniecības skaitīšanā tika iekļautas lauku saimniecības, kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija virs viena hektāra vai standarta izlaide lielāka par 70 eiro (49 latiem) neatkarīgi no platības.

Avots: www.nozare.lv