LV Siltas ziemas gadījumā daļa ziemāju var nepārziemot
Latvijā
siltas ziemas gadījumā daļa ziemāju var nepārziemot, aģentūrai BNS pastāstīja
aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes
priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS norādīja, ka ziemāju pārziemošanas
iespējas ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem ziemā. "Ja atceramies
pirms pāris gadiem, kad nepārziemoja ziemāji, to veģetācija bija praktiski līdz
decembra vidum ‒ pašlaik situācija ir daudz, daudz labāka. Vismaz Zemgales
reģionā nav novērots, ka ziemāji būtu pārauguši un būtu tādā stadijā, ka tiešām
ļoti liels risks pastāvētu, ka tie nepārziemos. Bet tas, ka ziemāju kultūras
varētu nepārziemot, protams, risks pastāv vienmēr, tas atkarīgs no tā, kādi
tagad būs laika apstākļi ziemā," klāstīja Lazdiņš.
Lai ziemāji pārziemotu, pirms sniega uzsnigšanas augsnei jāsasalst. "Ja
būs sals un pēc tam sniegs, viss būs kārtībā. Ja vispirms būs sniegs un pēc tam
sals, nu tad jau sāksies problēmas. Patlaban laika apstākļi ziemājiem ir
fantastiski. Ja tie šādi noturētos līdz martam aprīlim, tad vispār būtu ļoti
priecīgi, tad mums būtu klasiskā Rietumeiropas ‒ Vācijas, Francijas, Dānijas ‒
ziema, bet laikam bez sniega mēs Latvijā neiztiksim," atzina biedrības
valdes priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka pašlaik vēl nebūtu pamata baidīties par ziemāju
nepārziemošanu. "Sējumi ir ļoti labi sacerojuši, varētu teikt, ka viņi ir
sabiezināti, bet viss ir atkarīgs no tā, kāda būs ziema," sacīja
"Zemnieku saeimas" vadītājs un paskaidroja, ka lauksaimnieki nebija
gaidījuši tik siltu rudeni un graudus sēja tādā daudzumā kā parasti, tāpēc arī
to biezība ir lielāka, nekā gaidīts. "Ar tik gariem rudeņiem nekad
nerēķināmies, kas nozīmē, ka mēs varējām mazāk graudu sēt uz kvadrātmetru un
tad būtu optimāla biezība. Bet, tā kā mēs sējam, kā tas ir ierasts Latvijas
klimatiskajiem apstākļiem, patlaban sanāk, ka viņi ir sabiezināti,"
informēja Lazdiņš, taču uzsvēra ‒ lai arī no malas lauki izskatās pārauguši,
augšanas centrs augiem atrodas pie zemes, kas ir pārziemošanai labvēlīgi.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes
priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS pavēstīja, ka ziemāju pārziemošana
atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. "Principā agri un laicīgi sētie
ziemāji ir pārauguši, pastāv risks, ka varētu būt pelējums un tie varētu
neizziemot šogad, bet daudz kas būs atkarīgs no ziemas," teica Jansons un
piebilda, ka ideāli apstākļi ziemāju pārziemošanai būtu ziema bez sniega.
"Būtu ideāli kā 2007.un 2008.gada ziema, kad vispār sniega nebija, bet
galvenais ir, lai vispirms sasalst augsne un tad uzkrīt sniegs, bet, ja būs tā
kā pagājušajā gadā, kad uz nesasalušas augsnes uzkrita sniegs, būs pamatīgi
zaudējumi," atzina LLKA valdes priekšsēdētājs.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda
bažas, ka iesētie kultūraugi varētu nepārziemot ziltas, slapjas un nepastāvīgas
ziemas gadījumā. "Sakarā ar ieilgušo, pārāk silto rudeni ziemāju
kultūraugi ir izauguši lielāki nekā parasti, kas apdraud šo kultūraugu
ziemošanu siltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā," norādīja
Gulbe, bet uzsvēra ‒ ja ziema būs barga, ar salu un sniegu, bez atkušņiem, šie
pārlieku lielie kultūraugi var pārziemot labi.
"Šis gads ir bijis neraksturīgi silts, un tādēļ, ka rudens iestājās ļoti
vēlu, kā arī rudens sezonā bija vienmērīgs mitrums, tas ir nodrošinājis arī
ļoti vēlu iesēto kultūraugu augšanu. No tā var rasties nepamatots priekšstats
par optimālajām audzēšanas tehnoloģijām," pastāstīja LTVC vadītāja un
piebilda, ka šogad zemnieku iztērētie papildu līdzekļi, piemēram, augšanas
regulatora iegādē, negarantē ziemošanas pozitīvu iznākumu.
Jau vēstīts, ka šogad aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka un
lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt, savukārt maija sākumā sējumiem kaitējumu
nodarīja ilgstošais sausums.
Avots: www.la.lv