LV Siltas ziemas gadījumā daļa ziemāju var nepārziemot

Latvijā siltas ziemas gadījumā daļa ziemāju var nepārziemot, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS norādīja, ka ziemāju pārziemošanas iespējas ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem ziemā. "Ja atceramies pirms pāris gadiem, kad nepārziemoja ziemāji, to veģetācija bija praktiski līdz decembra vidum ‒ pašlaik situācija ir daudz, daudz labāka. Vismaz Zemgales reģionā nav novērots, ka ziemāji būtu pārauguši un būtu tādā stadijā, ka tiešām ļoti liels risks pastāvētu, ka tie nepārziemos. Bet tas, ka ziemāju kultūras varētu nepārziemot, protams, risks pastāv vienmēr, tas atkarīgs no tā, kādi tagad būs laika apstākļi ziemā," klāstīja Lazdiņš.

Lai ziemāji pārziemotu, pirms sniega uzsnigšanas augsnei jāsasalst. "Ja būs sals un pēc tam sniegs, viss būs kārtībā. Ja vispirms būs sniegs un pēc tam sals, nu tad jau sāksies problēmas. Patlaban laika apstākļi ziemājiem ir fantastiski. Ja tie šādi noturētos līdz martam aprīlim, tad vispār būtu ļoti priecīgi, tad mums būtu klasiskā Rietumeiropas ‒ Vācijas, Francijas, Dānijas ‒ ziema, bet laikam bez sniega mēs Latvijā neiztiksim," atzina biedrības valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka pašlaik vēl nebūtu pamata baidīties par ziemāju nepārziemošanu. "Sējumi ir ļoti labi sacerojuši, varētu teikt, ka viņi ir sabiezināti, bet viss ir atkarīgs no tā, kāda būs ziema," sacīja "Zemnieku saeimas" vadītājs un paskaidroja, ka lauksaimnieki nebija gaidījuši tik siltu rudeni un graudus sēja tādā daudzumā kā parasti, tāpēc arī to biezība ir lielāka, nekā gaidīts. "Ar tik gariem rudeņiem nekad nerēķināmies, kas nozīmē, ka mēs varējām mazāk graudu sēt uz kvadrātmetru un tad būtu optimāla biezība. Bet, tā kā mēs sējam, kā tas ir ierasts Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, patlaban sanāk, ka viņi ir sabiezināti," informēja Lazdiņš, taču uzsvēra ‒ lai arī no malas lauki izskatās pārauguši, augšanas centrs augiem atrodas pie zemes, kas ir pārziemošanai labvēlīgi.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS pavēstīja, ka ziemāju pārziemošana atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. "Principā agri un laicīgi sētie ziemāji ir pārauguši, pastāv risks, ka varētu būt pelējums un tie varētu neizziemot šogad, bet daudz kas būs atkarīgs no ziemas," teica Jansons un piebilda, ka ideāli apstākļi ziemāju pārziemošanai būtu ziema bez sniega.

"Būtu ideāli kā 2007.un 2008.gada ziema, kad vispār sniega nebija, bet galvenais ir, lai vispirms sasalst augsne un tad uzkrīt sniegs, bet, ja būs tā kā pagājušajā gadā, kad uz nesasalušas augsnes uzkrita sniegs, būs pamatīgi zaudējumi," atzina LLKA valdes priekšsēdētājs.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda bažas, ka iesētie kultūraugi varētu nepārziemot ziltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā. "Sakarā ar ieilgušo, pārāk silto rudeni ziemāju kultūraugi ir izauguši lielāki nekā parasti, kas apdraud šo kultūraugu ziemošanu siltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā," norādīja Gulbe, bet uzsvēra ‒ ja ziema būs barga, ar salu un sniegu, bez atkušņiem, šie pārlieku lielie kultūraugi var pārziemot labi.

"Šis gads ir bijis neraksturīgi silts, un tādēļ, ka rudens iestājās ļoti vēlu, kā arī rudens sezonā bija vienmērīgs mitrums, tas ir nodrošinājis arī ļoti vēlu iesēto kultūraugu augšanu. No tā var rasties nepamatots priekšstats par optimālajām audzēšanas tehnoloģijām," pastāstīja LTVC vadītāja un piebilda, ka šogad zemnieku iztērētie papildu līdzekļi, piemēram, augšanas regulatora iegādē, negarantē ziemošanas pozitīvu iznākumu.

Jau vēstīts, ka šogad aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka un lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt, savukārt maija sākumā sējumiem kaitējumu nodarīja ilgstošais sausums.

Avots: www.la.lv