LV Eiropas parlamenta deputāti nespēj sniegt skaidras un saprotamas atbildes par lauksaimniecības nākotni

Neilgi pirms Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta priekšlikuma, ar ko Eiropas Komisija nāks klajā š. g. 12. oktobrī, Latvijas lauksaimnieku organizācijas ar citu ES valstu lauksaimniekiem COPA - COGECA rīkotajā seminārā Briselē diskutēja par Eiropas lauksaimniecības nākotni.

Pagājušās nedēļas nogalē Briselē notika Copa-Cogeca seminārs „Nākotnes kopējā lauksaimniecības politika" - par sagaidāmo politikas reformu. Semināra diskusijās kopā ar Eiropas lauksaimniekiem piedalijās Copas-Cogecas ģenerālsekretārs Peka Pesonens (Pekka Pesonen), Copas un Cogecas prezidenti un Eiropas Parlamenta pārstāvji, piemēram, Luiss Santos (Luis Manuel Capoulas Santos) (Portugāle), Mišels Dantin (Michel Dantin) (Francija) un Paolo de Castro (Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs).

Latvijas lauksaimnieku organizācijas seminārā pārstāvēja Ginta Jakobsone (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome), Maira Dzelzkalēja (Zemnieku saeima) un Didzis Neimanis (Zemnieku saeima)

Seminārā tika runāts par galvenajiem KLP reformas virzieniem - lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanu pārtikas ķēdē, tirgus regulēšanas instrumentiem un, galvenais, pirmā pīlāra (tiešo maksājumu) nozīmi ražošanas konkurētspējas saglabāšanā un paredzētajām izmaiņām.

Tā piemēram, attiecībā uz tiešajiem maksājumiem ir iecerētas šādas izmaiņas - finansējumu plānots dalīt šādi: pamata maksājums un :

- līdz 2% no kopējā tiešo maksājumu finansējuma obligāti jānovirza jaunajiem lauksaimniekiem;

- līdz 5% no naudas var novirzīt teritorijām ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;

- līdz 5% no kopējā tiešo maksājumu finansējumu ar ražošanu saistītiem maksājumiem (dalībvalsts varēs novirzīt maksimālais 5% no tiešo maksājumu finansējuma apjoma kādām nozarēm, kuras īpaši nepieciešamas, lai nodrošinātu ražošanu kādā reģionā);

- 30% no kopējā tiešo maksājumu finansējuma obligāti jānovirza zaļajai komponentei. Visiem lauksaimniekiem, kas saņems pamata maksājumu, būs jāievēro zaļās komponentes nosacījumi, tas ir tādi pasākumi, kā - augu maiņa, pastāvīgās pļavas un ganības, kas deklarētas 2014.gadā , 7% no platībām jāatstāj atmatā;

- līdz 10% no tiešo maksājumu finansējuma apjoma mazo lauksaimnieku shēmai. Mazo lauksaimnieku shēma: minimālais maksājumus EUR 500 un maksimālais EUR 1000. Mazie lauksaimnieki būs atbrīvoti no savstarpējās atbilstības, zaļās komponentes un finanšu disciplīnām, tomēr, ja lauksaimnieks piedalīsies mazo lauksaimnieku shēmā nebūs tiesības saņemt tādus tiešos maksājumus kā zaļās komponentes maksājumu, maksājumu par saimniekošanu teritorijās ar ierobežojumiem, saistīto maksājumu un maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem.

Latvijas pārstāvji uzdeva vairākus jautājumus semināra runātājiem, piemēram, Maira Dzelzkalēja (Zemnieku saeima) jautāja Eiropas Parlamenta pārstāvim Luisam Santos: „vai esat gatavi noslēguma cīņai, jo iepriekšējā tikšanās reizē teicāt, ka jau ilgstoši cīnāties par taisnīgu tiešo maksājumu sistēmu, kāds šoreiz varētu būt rezultāts, piemēram, saistībā ar tiešo maksājumu izlīdzināšanu? Eiropas Parlamenta pārstāvis atbildēja, ka tā kā viņš nāk no Portugāles, tad ļoti labi zina, kā jūtas Baltijas zemnieki un uzskata, ka politika nav taisnīga un tā ir jālabo, bet tā kā viņš ir arī politiķis, tad apzinās, ka to nevar izdarīt ātri un risinājums varētu būt pārejas periods.

Savukārt Ginta Jakobsone (LOSP) jautājot ko EP pārstāvji domā, kāda būs lauksaimniecības struktūra tajās valstīs, kurās tiešie maksājumi uz ha ir mazāki par ES vidējo, un ja pārejas periods tiek plānots tik ilgs - līdz 2028.gadam. Kādas būs sekas un kādi ir ietekmes novērtējuma rezultāti, tā arī nesaņemot skaidru atbildi. „Godīgi sakot mazliet esmu vīlusies, jo diskusiju panelī netika sniegtas konkrētas atbildes, arī Lietuvas lauksaimniecības organizāciju pārstāvis jautāja par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem, tāpat Polijas pārstāvis uzdeva svarīgus jautājumus. Tomēr Eiropas Parlamenta pārstāvji atbildēja ļoti vispārīgi, vispārējām frāzēm, piemēram, ka jāņem vērā ekonomikas, valsts vietējos apstākļus, par konkurētspēju. Domāju, ka mums jāturpina aktīva cīņa ar dažādām metodēm, nepārtraukti jārunā par mums svarīgām lietām, jo cīņa par tiešo maksājumu izlīdzināšanu nebūs viegla", stāsta G.Jakobsone

Maira Dzelzkalēja atzīst: „Visvienotākās lauksaimnieku organizācijas un izskatās, ka arī EP deputāti, ir par komisijas piedāvāto „zaļošanas" pasākumu. Tomēr tieši šis piedāvājums grauj ES ražotāju konkurences spēju, samazina ieņēmumus un nodarbinātību laukos, tādēļ Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemams un saprotams. Piemēram, 7 % zemes atstāšana atmatā, laikā, kad pasaulē trūkst pārtika ir, maigi izsakoties, noziegums - Eiropas kontekstā tie 7 % nozīmē 5 - 7 milj ha izņemti no ražošanas. Arī Latvijai ar šobrīd aptuveni 14 % labas lauksaimniecības zemes, kas netiek izmantota, vēl papildus 7 %, nozīmē vēl lielāku savu resursu neizmantošanu un ekonomikas sašaurināšanu, atkarību no importa."

COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. COPA ir dibināta 1958. gadā.

COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. COGECA ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

Avots: www.samnieks.lv