LV Lauksaimnieki pārmet nodokļu iekasēšanu no valsts subsīdijām

"Agrāk grāmatvedības atskaitēs subsīdijas bija atsevišķa pozīcija, savukārt pagājušajā gadā tās bija jāieskaita ieņēmumu un izdevumu kategorijā. Jau tā saņemam vismazākos atbalsta maksājumus Eiropā, un nodokļa piemērošana subsīdijām veido absurdu situāciju, kad ar vienu roku tiek dots, ar otru - atņemts. Šajā situācijā zūd subsīdiju jēga - tās vairs nav dotācijas, mērķfinansējums, kompensācija par neiegūtajiem ienākumiem, bet gan apgrozāmi līdzekļi, kas tiek ar cēlu žestu izsniegti un reizē atņemti," norādīja Treibergs.

Viņš uzsvēra, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta aplikšana ar 25% iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) patlaban lauksaimniekiem ir smags slogs.

"Valsts finanšu ekspertu galvenais uzdevums ir no iedzīvotājiem iegūt pēc iespējas lielāku finansējumu, ko iepludināt valsts kasē, bet netiek domāts par to, kā samērot šo slogu. Kamēr Finanšu ministrija nebūs spējīga izvērtēt katra nodokļa ieguvumus un zaudējumus, tikmēr situācija valstī nemainīsies, jo ministrijā nav izpratnes pat par subsīdiju formulējumu un būtību," sacīja Treibergs.

Viņš arī aicināja Finanšu ministriju apsvērt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšlikumu veikt grozījumu likumā, palielinot ar nodokli neapliekamo ES un valsts atbalsta maksājumu no pašreizējiem 2000 latu līdz 4000 latu gadā.

"Pozitīvi, ka ministrija piekrīt turpmākai sadarbībai, un ceram, ka ministrija turpmāk aicinās lauksaimniekus uz darba grupām, kur tiek diskutēts un lemts par nodokļu jautājumiem," sacīja Treibergs.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome apvieno 52 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus. Padome iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Avots: financenet