LV Drīzumā lauka smidzinātāju pārbaudes būs obligātas
Process ir sācies Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi likumprojektu Grozījumi Augu aizsardzības likumā (turpmāk - Likums), ko 19. jūlijā izskatīja un apstiprināja valdība. Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas jomā saskaņā ar jauno Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā arī uzliktu par pienākumu veikt AAL lietošanas iekārtu (faktiski - lauka smidzinātāju, J. K.) pārbaudes un uzraudzību, līdz ar to paaugstinot darba drošību lauksaimniecības jomā un novēršot vides piesārņošanas risku, kas saistīts ar šo iekārtu izmantošanu. Lai ieviestu jauno ES likumdošanu, Likumā plānots noteikt regulējumu AAL lietošanas iekārtu pārbaudīšanai un tās uzraudzībai, kā arī to personu loku, kuras ir iesaistītas AAL lietošanā, un noteikt procedūru, kādā veidā ir pieļaujama AAL izsmidzināšana no gaisa. Likumā arī plānots noteikt regulējumu par apmācības sistēmu augu aizsardzības jautājumos un tiesību normas par integrētās augu aizsardzības principu un prasību ieviešanu. Plānots, ka AAL pārbaudīšanas uzraudzību un iekārtu lietošanas uzraudzību veiks Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Likumprojekta tiesiskais regulējums attieksies uz visām personām, kuras izmanto AAL gan savā profesionālajā darbībā, gan pašu vajadzībām. Grozījumi Likumā stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Daži fakti no vēstures Jau 1999. gadā tika uzsākts darbs pie smidzināšanā izmantotās tehnikas sertificēšanas Latvijas-Dānijas kopprojekta Latvijas likumdošanas par augu aizsardzību tuvināšana ES standartu prasībām, ieviešot periodisku lauku miglotāju testēšanu ietvaros. Projekts ilga līdz 2001. gada rudenim, un tā gaitā tika paveikts sekojošais: Dānijā apmācīti 8 vadoši projekta darbinieki un 15 lauksaimniecības speciālisti; Latvijā izveidota organizatoriskā struktūra lauku smidzinātāju izmēģināšanai un regulēšanai: galvenā stacionārā iekārta (Priekuļos Valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs) un piecas mobilās iekārtas (piecās lauksaimniecības skolās - Priekuļos, Kandavā, Malnavā, Saulainē, Bulduros); Latvijā šim darbam ir sagatavoti 20 apmācību vadītāji, 20 smidzinātāju pārbaudītāji un 20 zemnieki; izdoti mācību materiāli un informatīvi bukleti; izstrādāti un aprobēti zemnieku apmācību plāni un programmas. Diemžēl visdažādāko iemeslu dēļ ar to arī process apstājās, tomēr kopš aizvadītā gada tas ir atkal atsācies, un nu jau esam nonākuši līdz reāliem darbiem - ir izstrādāti grozījumi Likumā, kā arī Ministru kabineta noteikumu projekts lauka smidzinātāju pārbaužu veikšanai. Ko tad īsti pārbaudīsim? Pēc aptuvenām aplēsēm, Latvijā ir 8-10 tūkstoši funkcionējošu smidzinātāju. Lielākoties tie ir neliela izmēra (tvertnes tilpums 400-600 litri, darba platums 12 m) traktoram uzkarināmi smidzinātāji. Tomēr pēdējos gados pie mums aizvien plašāk izmanto daudz lielāka darba platuma (24 m un vairāk) piekabināmos smidzinātājus ar tvertnes tilpumu virs 2000 litriem. Ir parādījušies arī daži pašgājējsmidzinātāji. Pārsvarā mēs izmantojam tradicionālos lauka smidzinātājus ar plakanstrūklas vai inžektorsprauslām, tomēr aizvien populārāki kļūst smidzinātāji ar piespiedu gaisa plūsmu (tādi kā Hardi Twin) vai arī smidzinātāji, kuriem gaisa plūsma tiek iepūsta tieši sprauslā, tur sajaucoties ar darba šķidrumu, piemēram, Scan Sprayer, Danfoil un John Deere sistēma TwinFluid. Likumprojekts paredz, ka līdz 2016. gada beigām Latvijā jāpārbauda visi funkcionējošie smidzinātāji. Vēl gan nav noteikta institūcija, kas varētu veikt šīs pārbaudes, tomēr tā vēl ir puse bēdas - nav arī īstas skaidrības, kas šos potenciālos pārbaudītājus varētu apmācīt. Kamēr abas minētās problēmas nav atrisinātas, faktiski Likuma grozījumiem sadaļā par smidzinātāju pārbaudi diemžēl nav jēgas. Tāpat vēl joprojām aktuāls ir jautājums par iespējām izpildīt Likumā paredzētos grozījumus, pārbaudot visus smidzinātājus līdz 2016. gada beigām, zinot, ka dienā viena brigāde var pārbaudīt aptuveni astoņus smidzinātājus un pieņemot, ka pārbaudes sezona varētu būt no aprīļa līdz oktobrim (aptuveni 150 darba dienas gadā). Likumprojekta misija Patiesību sakot, lielākā daļa tiesību aktu (arī šis likumprojekts) ir iestrādāti tāpēc, ka mēs paši nespējam eksistēt bez pašu radītiem rāmjiem - vienmēr kādam vajadzēs vairāk nekā otram, bet otram vienmēr šķitīs, ka vairāk ir pirmajam... Tas arī ir visu mūsu nelaimju cēlonis - mēs par maz domājam, un, ja arī domājam, tad bieži vien tie ir kļūdaini pieņēmumi, ka mēs paši visu zinām un darām tā, ka labāk nav iespējams. Iespējams, vajadzētu ieklausīties speciālistu teiktajā vai apmeklēt semināru? Nu nē, man nav laika un vispār - ko gan tur jaunu var dzirdēt? Varbūt es nedaudz sabiezinu krāsas, bet lauksaimniecības tehnikas „lauciņā" esmu pavadījis nu jau 16 gadus un sapratis, ka ar paškritiku mums ir reālas problēmas. Būtu ieteicams no tā mācīties - mums pašiem būs tikai labāk! Un kur tad ir šī Likuma misija? Tā ir mūsu pašu nauda, ko netieši izsmidzinām uz lauka, un būtu ideāli, ja mēs to izmantotu tik efektīvi, cik vien iespējams. Likuma grozījumos paredzēts: atļauts lietot tikai pārbaudītus un lietošanas kārtībā esošus smidzinātājus; smidzinātāju pārbaudi veikt reizi trijos gados speciālos MK noteikumos noteiktajā kārtībā; jaunu smidzinātāju pārbaudi veikt pēc pieciem gadiem no to iegādes brīža; VAAD uzraudzīt smidzinātāju pārbaudi un izmantošanu. |
Avots: www.laukutikls.lv