Par ražu Latvijā – bez vaimanām


Iemesla vaimanām nav - graudu raža nav izcila, bet pietiekami laba, arī kvalitāte, kaut pēdējās dienās samazinājusies, caurmērā tiek vērtēta kā vidēji laba. Tā šā gada graudu ražu vērtē "Latvijas Avīzes" aptaujātie dzirnavnieki un lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa lēš, ka līdz vakardienai Latvijā ir nokulti nedaudz virs 80% ziemāju. Ziemas kviešu kulšana pabeigta Vidzemē un Latgalē, savukārt Kurzemē un Zemgalē, kur ražas vākšanas laikā nokrišņu daudzums bijis lielāks nekā pārējā Latvijā, jāiespringst. "Ja atlikušos ziemājus pa šo nedēļu nenokuls, būs slikti," saka I. Grantiņa. Meteorologi pro
gnozē, ka līdz nedēļas beigām pieturēšoties gana sauss un saulains laiks.

Katrs lauks citāds

"Šogad kviešu graudu ražība katrā laukā ir atšķirīga - ir lauki, kur ievācām sešas un septiņas tonnas no hektāra, ir arī lauki, kur sanāca knapi četras tonnas," saka Ogres novada SIA "Agro Vatrane" darbinieks Māris Padegs. Viņš vakar uz "Rīgas dzirnavnieku" bija atvedis daļu no ražas, kas vākta pirms divām nedēļām. Izkaltētie graudi ir gana kvalitatīvi, tādēļ derēs maizei. Māris atzīst, kaut gan šis nav sliktākais ražas gads, tomēr kaitinoši, ka lietus šogad lija tad, kad nevajadzēja, un nelija tad, kad vajadzēja. Sausā pavasara un vasaras sākuma dēļ graudi sažuvuši. "Protams, arī šādiem graudiem nav ne vainas, proteīna tajos ir pietiekami, taču nav svara. Zemniekiem taču maksā par tonnām, nevis proteīna daudzumu," saka Māris. SIA "Agro Vatrane", kur graudus audzē vairākos simtos hekt-āru, kviešu kulšana faktiski beigusies, palikuši vēl vasaras rapši un griķi.

Laika prognozes, kas pašās nedēļas beigās sola atkal lietu, saimniecībā lielus uztraukumus neradot. Māris: "Ar rapšiem tiksim galā, bet griķiem mitrums patīk."

Arī Rundāles novada "Urštēnu" saimniecības darbinieks Jānis Pudņiks atzīst - graudu birums šogad švakāks, taču vaimanām par neražu neesot pamata. "Urštēnos" pērn uzbūvēta neliela graudu kalte, bet šogad darbā laists jauns kombains. "Bez kombaina diezin vai būtu spējuši laukus laikus nokult," saka Jānis, piebilstot, ka liels ieguvums ir arī graudu kalte.

A/s "Rīgas dzirnavnieks" ģenerāldirektors Sandis Jansons uzteic lauksaimniekus, kas daudz ieguldījuši iekārtās un tehnikā. S. Jansons: "Pēdējos gados situācija ir kardināli mainījusies. Ieguldījumi ļauj saimniekiem darboties operatīvāk, pateicoties kooperatīviem, ir iespējas graudus uzglabāt un laist tos tirgū tad, kad izdevīgāka cena. Līdz ar to garas kravu automašīnu rindas pie dzirnavnieka vārtiem vairs nestāv." Vērtējot šā gada ražu, S. Jansons saka - šogad veiksme bijusi vidzemnieku un latgaliešu pusē, kur laikapstākļi bijuši graudaudzētājiem labvēlīgāki. Lai gan šogad, tāpat kā citus gadus, situācija var būt kardināli atšķirīga pat viena novada robežās - vienu pagasta malu regulāri mērcē lietus, kamēr otrā malā nenolīst ne pilītes.

Kopraža - 1,5 miljoni tonnu

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) prognozēm, graudu kopraža Latvijā šogad būs 1,4 miljoni tonnu, no kurām lielākā daļa - 940,9 tūkstoši tonnu kvieši. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, Latvijā graudu ražība būs zemāka, nekā pavasarī pro-
gnozēts, taču tā būs atbilstoša pēdējo piecu gadu vidējiem rādītājiem. Zemāku ražību EK prognozē miežiem - 2,58 t/ha, kā arī rapšiem - 2,06 t/ha, vienlaikus augstāku nekā pēdējo piecu gadu vidējo lēš kviešu ražību - 3,48 t/ha. ZM speciālisti gan nav tik optimistiski, viņuprāt, kviešu ražība būšot apmēram trīs tonnas hektārā, savukārt LLKC speciāliste Ingrīda Grantiņa domā, ka "izvilkšot" uz 3,2 tonnām hektārā.

ZM un EK prognozes piepildīsies, ja lietavas neapdraudēs atlikušās ražas novākšanu. Ja laika apstākļi pievils, raža varētu būt par apmēram pieciem procentiem mazāka.

ZM gan uzsver, ka lietavas ne tik daudz apdraud graudu kopražu, cik graudu kvalitāti.

"Pietiks gan maizei, gan lopbarībai," tā kvalitāti vērtē S. Jansons. Tādējādi, visticamāk, šogad neatkārtosies pagājušā gada situācija, kad labās graudu kvalitātes dēļ par lopbarības trūkumu nācās uztraukties lopkopjiem.

Protams, graudu audzētājiem ir svarīgi, lai graudi tiktu atzīti par pārtikai derīgiem, jo cenu atšķirība ar lopbarības graudiem ir būtiska, - pārtikas kviešu iepirkuma cena atkarībā no kvalitātes šobrīd ir vidēji Ls 125 līdz Ls 145 lati par tonnu, kamēr lopbarības kviešu cenas ir vidēji 110 līdz 115 lati tonnā.

Cenas turas stabili augstas

Augstas pārtikas kviešu cenas turas jau kopš pagājušā gada augusta, kad tās mākslīgi saskrūvēja biržu spekulanti, naudas ieguldīšanā pārsviežoties no nekustamā īpašuma uz pārtikas izejvielām. Cenu kāpumu ietekmēja arī sausums Krievijā un tam sekojošais eksporta liegums graudiem. Stabili augstas kviešu cenas pasaules biržās turējās līdz martam, kad ietekmīgākās graudu audzētājvalstis deva pirmās šā gada ražas prognozes. Un tās bija labas - šogad pasaules kviešu kopraža tika lēsta par 4% lielāka nekā pērn. Šie paziņojumi cenu biržās nedaudz samazināja, taču līdz ar sausā pavasara iestāšanos Eiropā un lietavām ASV, kas lika prognozēt tomēr zemākas ražas, cenas biržās atkal kāpa.

Par spīti optimistiskajiem Starptautiskās graudu padomes paziņojumiem par ražām, biržas tām negrib ticēt un cenas par kviešu tonnu pēdējās nedēļas stabili turas robežās no 190 līdz 200 eiro jeb 133 līdz 140 latiem par tonnu.

Tas liek secināt, ka biržu spekulantiem joprojām ir liela ietekme uz pārtikas izejvielu tirgu, un tas tiek uzskatīts par drošu naudas ieguldījuma veidu.

Šobrīd nedz globālie tirgus analītiķi, nedz Latvijas eksperti neņemas prognozēt, cik ilgi augstās cenas turēsies. Par lejupslīdi neviens nerunā, par iemeslu minot gan biržu spekulācijas, gan kukurūzas deficītu, kas lielā daļā pasaules valstu tiek izmantota pārtikā un vienlīdz pieprasīta ir arī etanola ražošanā. Neskaidrību pastiprina Krievija, kur ražas apstākļi nav paši labākie, taču par iespējamo graudu eksporta liegumu pagaidām ziņu nav.

Tā kā aptuveni pusi no izaudzētās graudu ražas Latvija eksportē, graudu audzētāju ienākumus biržu spēlītes ietekmē tieši un nepastarpināti. Iepirkuma cena ir atbilstoša cenām biržās. Arī dzirnavnieki spiesti ar to rēķināties, jo zemniekiem iespējas pārdot labas kvalitātes graudus ir plašas.

Avots: www.la.lv