Lietavas nokauj cerības uz labu ražu
Zemnieki pašlaik laika prognozes pēta vēl cītīgāk nekā atpūtnieki. Lietavas daudzviet traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Un, kaut arī dažas dienas spīd saule, uz laukiem daudzviet nevar uzbraukt, jo zeme ir pārāk mitra un kombaini stieg dubļos.
Tomēr, neraugoties uz dabas kaprīžu radīto postu, lauksaimnieki negrasās lūgt valdībai palīdzību kompensācijas veidā.
Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst, ka dažviet situācija tiešām ir traģiska. "Lietavas mērcē laukus, un atsevišķās vietās graudi jau sākuši dīgt vārpās. Līdz ar to par īpaši labu ražu un graudu kvalitāti runāt vairs nevaram, teic J. Lazdiņš. Taču viņš uzsver: lai gan Latvija teritorijas ziņā nav liela, situācija atšķiras pat viena pagasta robežās. Piemēram, Latgalē, kur laiks pieturējās sausāks, daļa zemnieku jau pagājušās nedēļas vidū pilnībā pabeidza graudu kulšanu. Savukārt Zemgali - Latvijas labības klēti - lietavas tā mērcējušas, ka mazās upes ir ūdeņu pilnākas nekā pavasarī palu laikā.
«Ja teorētiskā graudu raža izskatījās gana laba, par kopievākumu varēsim runāt vien tad, kad labība būs novākta. Kamēr tā vēl ir uz lauka, par labības ražu pāragri spriest,» uzsver J. Lazdiņš. Turklāt jārēķinās, ka smagās lauksaimniecības tehnikas izvagotos laukus būs daudz grūtāk apstrādāt.
Jaunās ražas graudus Rīgas dzirnavnieks šogad sāka pieņemt jūlija beigās. Tobrīd gan zemnieki, gan uzņēmuma vadība cerēja, ka graudu raža varētu būt itin laba vai vismaz vidēja. «Jau no pirmo nedēļu atvestajiem graudiem varēja secināt, ka kvalitāti nevar vērtēt viennozīmīgi. Vidzemē šogad ir labākas raža nekā parasti, bet Zemgalē un Kurzemē diemžēl sējumi cieta jau ziemā, tāpēc daudziem saimniekiem graudaugu tīrumus pavasarī nācās pārsēt. Savukārt vasarā pēc ilglaicīga sausuma uznāca spēcīgas lietavas, vietumis pilnībā iznīcinot jau ne tā padevušos laukus,» stāsta Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors Sandis Jansons.
Kavējas arī ziemāju sēja
Līdz ar graudu novākšanu rapšu audzētāji steidz sēt ziemas rapsi. Taču arī šos darbus kavē lietavas.
«Ziemas rapsi, cik paspēja iesēt bezlietus nedēļā, tik arī ir. Zemgalē ar rapsi apsēti labi ja 10-20 procenti no plānotā apjoma. Optimālākais laiks šīs kultūras sējai ir no 10. līdz 20. augustam. Taču nu jau ir augusta vidus un vajadzīgas vismaz četras bezlietus dienas, lai varētu domāt par augsnes apstrādi, tā ka šobrīd balansējam uz robežas. Ja lietavas nerimsies, var gadīties, ka daļa lauku paliks neapsēta ar ziemas rapsi. Jācer, ka varbūt tad, kad būs jāsēj ziemas kvieši, laika apstākļi būs labāki,» optimistiski teic J. Lazdiņš.
Kompensācijas neprasīs
Neskatoties uz lietavu radīto postu, J. Lazdiņš ir pārliecināts, ka zemniekiem nav vērts prasīt kādu kompensāciju. «Jau ceturto gadu darbojas apdrošināšanas sistēma lauksaimniecībā, tāpēc tāda opcija kā palīdzības lūgšana valdībai vairs nepastāv, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju. Lauksaimniecības biznesā iesaistītajiem jārēķinās, ka šī uzņēmējdarbība ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem,» atzīst J. Lazdiņš.
Diemžēl lietavas graudu novākšanu izjauc jau otro gadu pēc kārtās.
Prognozes neiepriecinošas
Kaut arī starp lietavām uzspīd saule, tā nepaspēj apžāvēt laukus tā, lai uz tiem varētu uzbraukt kombaini. Tāpēc zemnieki cer uz sausāku laiku, kas atļautu atsākt ražas novākšanu. Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka šodien pāri Latvijai turpinās virzīties mākoņu un nokrišņu zona, atnesot lietu visā Latvijas teritorijā, bet austrumos līs stipri. Vietām ducinās arī pērkons. Pūtīs mērens rietumu puses vējš, kas pērkona laikā būs brāzmains. Diena gaidāma mēreni silta: 18 līdz 23 °C, savukārt siltāks laiks būs austrumos, tur gaiss sasils līdz 26 °C. Trešdiena un ceturtdiena būs bez lietus, bet piektdien atkal līšot visā Latvijas teritorijā.
Sandis JANSONS, a/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors:
- Nemitīgo lietavu dēļ ir iekavējusies graudaugu kulšana, un, kaut arī dažas dienas spīd saule, uz lauka daudzviet nevar uzbraukt, jo zeme ir pārāk mitra un kombaini stieg dubļos. Jācer, ka saulains laiks pieturēsies vēl vairākas dienas un graudaugu audzētāji varēs nokult laukus.
Diemžēl pēdējās nedēļas nepastāvīgie laika apstākļi un lietavas vēl vairāk pasliktina graudaugu kvalitāti. Lielā mitruma dēļ graudiem krītas kvalitātes rādītāji, it īpaši samazinās tā sauktais krišanas skaitlis - graudi sāk jau dīgt un nav vairs izmantojami miltu ražošanai.
Tomēr zemnieki ir aktīvi un, tiklīdz parādās iespēja, graudus novāc un ved uz pārstrādi.
Avots: www.saimnieks.lv