Zemnieki briest protestiem

Zemnieki un zemkopības ministrs aicina iesaistīties arī Valsts prezidentu. Latvijas lauksaimnieki ir gatavi cīņā par taisnīgākiem un godīgākiem tiešmaksājumiem iet līdz galam un pieļauj arī aktīvas protesta akcijas.

Iespējams, pirmā protesta akcija varētu notikt jau oktobrī, un tā varētu būt simboliska Baltijas un Polijas zemnieku sadošanās rokās. Šajā jauno Eiropas dalībvalstu zemnieku protesta ceļā esot gatavi iesaistīties arī Portugāles zemnieki. Jo neapmierināto ar Eiropas maksājumu sadali esot gana daudz.

Gan patlaban, gan pēc 2013. gada plānotie platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākie Eiropas Savienībā. Latvijai tiek piedāvāti 90 eiro jeb 63 lati par hektāru, kamēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. Eiropas Komisijas lauksaimniecības budžeta priekšlikumi paredz, ka jauno ES dalībvalstu zemnieki tikai 2020. gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu atbalsta.

"Tādu tiešo maksājumu izlīdzināšanas metodi, kādu ir piedāvājusi Eiropas Komisija, kad Latvijas lauksaimnieki netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem ES tirgus dalībniekiem un apdraud mūsu lauksaimniecības nozaru turpmāku attīstību un pat pastāvēšanu, Zemkopības ministrija nekad neatbalstīs. Tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem nedrīkst būt zemāki par 85% no ES vidējā maksājumu līmeņa par hektāru, no kā es nekad neatkāpšos," uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tāpēc viņš pavisam drīz tikšoties ar Francijas lauksaimniecības ministru, mēģinot rast atbalstu mūsu lauksaimniekiem. Pēc tam uz kopēju stratēģijas apspriešanu sanāks visu triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri. Latvijas mērķis ir panākt vismaz 148 latus par hektāru jau no 2014. gada.

Lai Latvijas lauksaimnieku balsi labāku sadzirdētu Briselē, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Zemnieku seima un zemkopības ministrs aicina Latvijas Valsts prezidentu veidot Eiropas lietu padomi.

Šajā padomē darbotos Valsts prezidents un padomnieki, Ministru prezidents, zemkopības ministrs un lauksaimniecības atašeji Briselē, Ārlietu un Finanšu ministriju pārstāvji, Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. "Mēs ceram, ka arī gaidāmajā prezidenta vizītē Briselē par mums tiks aizlikts labs vārds," piebilda LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas sabiedrība tiks uzrunāta ar kampaņu "KLP - rītdiena sākas šodien", kurā par kopējās lauksaimniecības politiku Eiropā un tās lomu lauku attīstībā tiks rīkoti pieci semināri Kuldīgā, Jelgavā, Preiļos, Cēsīs un Rīgā (vai Siguldā). Tiks rīkots arī video konkurss vidusskolēniem par lauku dzīves atainošanu (balvā iespēja viesoties kādā ES zemnieku saimniecībā).

"Latvijas lauksaimniecības nozare ir rentabla, sasniedzot noteiktus ražošanas apjomus. Tāpēc Latvijā attīstās vidējās un lielās saimniecības. Tiešmaksājumi ļauj attīstīties arī mazām un vidēji mazām saimniecībām. Mēs nepretendējam uz vienādiem atbalsta maksājumiem. Mēs uzstājam, lai tie būtu 80 - 120% robežās no vidējā ES atbalsta maksājuma līmeņa," sacīja Zemnieku saeimas priekšsēdētājs, Krimūnu pagasta zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš.

Avots: www.la.lv