10 rekomendācijas ražas novākšanas optimizācijai

Selekcija un tehniskais progress ir kļuvis par iemeslu tam, ka noteiktos apstākļos iepriekšējās graudaugu novākšanas receptes vairs neder. Desmit daļēji provokatoriskas, daļēji negaidītas rekomendācijas, ko žurnālā Top Agrar piedāvājusi eksperte Andrea Feifere, izraisījušas plašākas diskusijas...

Vidēji rēķinot, graudaugu novākšanas kombaini šobrīd uz lauka izmanto tikai 50% sava tehniskā potenciāla. Ražas novākšanas speciāliste A. Feifere uzskata, ka vaina nebūt nav meklējama pašā tehnikā. Lielā mērā viss atkarīgs no tādiem faktoriem kā laukaugu kultūru nogatavošanās secīgums, kombainieru sagatavotība, loģistika utt. Daudzas operācijas tradicionāli netiek veiktas optimāli, lai gan šajā ziņā varētu sasniegt daudz vairāk, jo no ražīguma palielināšanas iegūtu ne tikai graudaugu novākšanas mašīnu īpašnieki un lauku uzņēmēji, kas specializējušies tehnikas pakalpojumu sniegšanā. Pateicoties savlaikus veiktai ražas novākšanai ar maziem zudumiem, ieguvēji būs arī zemnieki, kuru īpašumā nav kombaina.

Diemžēl minētās idejas ne vienmēr atbilst vispārpieņemtiem noteikumiem, taču, tās izskatot, kļūst acīm redzami, ka daļēji provokatoriskie priekšlikumi slēpj lielu potenciālu. Katrā ziņā - par tiem var diskutēt.

1. Ražas novākšanas efektivitāti var saplānot

Ja visi lauki nogatavojas vienlaikus, savlaicīgu ražas novākšanu negarantēs pat vislabākais kombains. Turklāt - ja kombainieris darbu sāks agri no rīta un beigs vēlā naktī, vienas darba stundas ražīgums ievērojami kritīsies, bet izdevumi graudu žāvēšanai palielināsies.

Kultūru nogatavošanās secīgums ļaus kulšanas periodu pagarināt. Jau laukus iekopjot, var ielikt pamatus optimālai ražas novākšanai:

- izvēloties kultūraugu šķirnes (gan ļoti agras, gan vēlīnas);

- izvēloties apsējamos laukus (nesēt vienlaikus vēlās šķirnes sausākos nogabalos, bet agrās - mitros);

- variējot sējas termiņus (ja rudenī ļauj laika apstākļi);

- regulējot nogatavošanos, lietojot fungicīdus un slāpekļa devēju;

- novērtējot risku: kur būs lielākie zaudējumi un ar ko būtu jāsāk?

Protams, kultūru nogatavošanās secīgums prasa lielu agronomisko meistarību. Un slikti laika apstākļi kulšanas sezonā var izjaukt visus plānus. Tomēr kultūru nogatavošanās secīgums ir efektīvas ražas novākšanas fundaments tieši lielās saimniecībās.

2. Rapšus labāk novākt pēc kviešiem

Labas ražas, liels eļļas iznākums - mūsdienīgās šķirnes ir ļoti augstražīgas. Viena nianse: resnie zaļie stublāji un nenobriedušās elastīgās pākstis sarežģī savlaicīgu kulšanu. Un pat ja virsējās pākstis birst nost, rapši vēl mēdz būt negatavi kulšanai. Nenobriedušās pākstis apakšējā daļā noteikti nebūs nokultas - tātad tās būs zaudētas. Šie zaudējumi ir daudz lielāki salīdzinājumā ar nobirušajām augšējām pākstīm - tie vienkārši uzreiz ir redzami, jo nenogatavojušās pākstis tiek smalcinātas ar salmu smalcinātāju.

Negatavo pākstu un zaļo stublāju palielinātais mitrums ietekmē kulšanas aparāta darbu. Apkultā masa salīp, graudi pielīp salmiem; tas izraisa zudumus salmu kratītājā un aiz režģiem. Palielinās arī nokultās masas mitrums. Ja pie tā klāt nāks arī negatavo graudu mitrums - eļļas daudzums mazināsies, izdevumi graudu žāvēšanai palielināsies, bet iegūtā produkta kvalitāte pazemināsies.

Rapši ir jākuļ tikai tad, kad apakšējās pākstis var saberzt rokās. Atbilstīga fungicīdu lietošana paaugstina pākstu noturību pret atvēršanos. Taču rodas cita problēma: rapšu novākšana tādējādi tiek nobīdīta līdz laikam, kad jānovāc kvieši. Tomēr, ja runa ir par kvalitāti, jāatceras, ka kvieši ir jutīgāka kultūra! Labāk izmantot labus laika apstākļus, lai vispirms nokultu kviešus, tikai pēc tam - rapšus. Turklāt rapši arī žūst ātrāk.

Ņemot vērā kviešu novākšanas darbu lielo intensitāti, lielākā daļa saimnieku pieņem lēmumu vispirms nokult rapšus, kas tomēr rada vismaz 10% zaudējumu.
Protams, lai izvairītos no konfliktiem kviešu novākšanas laikā, var izvēlēties agrākas rapšu šķirnes.

3. Nepieciešamības gadījumā paātrināt nogatavošanos

Arī miežu laukos ar kviešu piemaisījumu apmēram 10 dienas līdz ražas novākšanai ir jēga veikt lauku apsmidzināšanu ar glifosātu (aizliegts lietot alus miežiem; noteikti jāievēro pielaides un termiņi). Tiesa, ja sliktu laika apstākļu dēļ novākšanas termiņi tiek pārcelti, palielinās, piemēram, vārpu aplūšanas risks.

Diskusijas par rapšu desikāciju sākušās samērā nesen. Zaudējumi sliedē, kurus rada riteņu uzbraukšana augiem, veido līdz 30% (puse nobiršanas, puse - uzbraukšanas dēļ). Turklāt veidojas skaidri redzamas baltas joslas. Pārrēķinot uz kopējo platību, zaudējumi kļūst relatīvāki: ja attālums starp sliedēm ir 18 m, zaudējumi ir 3,2%, ja 24 m - 2,5%.

Rapšu desikācijas priekšrocības:

- nav negatīvas ietekmes uz rapšu ražīgumu;

- nenobriedušo pākstu nogatavošanās;

- nebūtiski zaudējumi no augu virspuses nobiršanas; nav nepieciešamības gaidīt apakšējo pākstu nogatavošanos;

- pilnīga stublāju nogatavošanās, sausi augi;

- pateicoties sausajai kuļamajai masai, lielāka kombainu ražība (apmēram par 18%);

- mazāk zudumu kuļaparātā, salmu kratītājā un tīrītājā;

- mazāks kurināmā patēriņš (apmēram par 1 l/t);

- kulšana bez aizķeršanās: nenobriedušo pākstu dēļ iespējams daudz agrāks kulšanas darbu sākums (par 4-6 dienām);

- veicot izmēģinājumus uz laukiem, kas apstrādāti ar desikantiem, novērots, ka pākstis kļūst daudz izturīgākas (samazinās nobiršanas iespējamība), t. i., rapšus apsmidzinot, to novākšanas termiņi vairs nav tik strikti.

4. Zudumi rodas ne tikai kulšanas laikā

Norakstīt visus zudumus uz kulšanas procesa rēķina nebūtu īsti pareizi, jo zudumi salmu kratītājā vai rotorā un tīrītājā vidēji veido tikai 1%, bet kopējie ražas novākšanas zudumi - līdz 10% un vairāk. Nereti mazāki zudumi kulšanas laikā vēlāk kļūst par būtiskiem zaudējumiem, piemēram, kvalitātes pazemināšanās dēļ. Tikai tie nav tik pamanāmi un tiem grūtāk dot kvantitatīvo vērtējumu.

A. Feifere noteikusi 16 dažādus zaudējumu avotus, ko var iedalīt trijās grupās:

- zudumi pirms novākšanas, piemēram, salauztas vārpas, graudu izbiršana;

- zudumi kulšanas laikā, piemēram, sasisti graudi, nogrieztas vārpas (saveldrēta masa), zudumi rotorā, salmu kratītājā, tīrītājā;

- zudumi novākšanas beigās, piemēram, transportējot, žāvējot graudus utt.

Secinājums: ja ražu novāc savām vajadzībām, jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi, ne tikai tie, kas rodas kulšanas laikā. Kombaina ātruma samazināšana, lai pazeminātu zudumus salmu kratītājā un tīrītājā, var pagarināt novākšanas termiņu

Ja kombaina vadītājs strādā ar ļoti mazu ātrumu, viņš samazina arī darba ražīgumu. Sekas šādai koncentrācijai uz vienu zudumu avotu vislabāk redzamas piemērā ar sasistiem graudiem.

5. Mazāk sasistu graudu, pateicoties ātrākam tempam

Augsto cenu dēļ zemnieki cenšas maksimāli samazināt zudumus, kas rodas salmu kratītājā (vai rotorā) un tīrīšanas sistēmā, - līdz 0,5%. Uzņēmēji, kas nodarbojas ar tehnikas pakalpojumu sniegšanu, savukārt vēlas braukt ātrāk un savus kombainus noslogot efektīvāk. Konflikti šajā ziņā jau iepriekš ieprogrammēti...

Interesanti: ja kulšanas aparāta lielākas noslodzes dēļ zudumi salmu kratītājā un aiz režģiem pieaug, sasisto graudu daudzums samazinās. Tā kā mazākas noslodzes gadījumā kuļaparātā nav salmu slāņa, atsevišķi graudi biteru radītā paātrinājuma dēļ atsitas pret kuļkurvja plāksnēm un tiek bojāti. Tā dēļ zudumi var palielināties līdz 6% - apmēram 3% rodas graudu bunkurā, pārējie 3% šķembu un atlūzu veidā paliek uz lauka. Pēc rugāju apstrādes šie graudi, protams, vairs neuzdīgst un redzamos zudumus nomaina neredzamie.

Ja graudu novākšanas kombains strādās ar 0,5% lieliem zaudējumiem kuļaparātā un tīrītājā, tas liecinās par nepietiekamu ražīgumu - par 20%. Jo plūstošāk pieaugs kombaina radīto zaudējumu līkne, jo mērķtiecīgāk ir piekrist šiem zudumiem, īpaši, ja runa ir par rotoru mašīnu. Ja līknes augšupeja ir lēzenāka, tās pieaugums par 0,5-1% nozīmēs ražīguma pieaugumu no 30 līdz 40%.

Secinājums: veicot ražas novākšanu normālos apstākļos, zaudējumu daļai būtu jāveido apmēram 1%. Arī pakalpojumu sniedzēju klientiem mazāka sasisto graudu daļa kompensē kulšanas zaudējumus. Jāatzīst, ka 1% zaudējumu, strādājot ar lielu darba platumu un likšanu vālā, var izskatīties visai ekstrēmi, jo šajā gadījumā vienā kvadrātmetrā piezemēsies līdz 1000 graudu (70 c/ha, darba platums 7,60 m, 1% zudumu, 1000 graudu svars - 55 g).

Arī kombainiera apmācīšana nebūtu lieka. Pirms kulšanas viņam vajadzētu novērtēt novācamās kultūras stāvokli - iziet no kabīnes un veikt vārpu apkulšanu ar rokām jeb pamēģināt, tā teikt, graudu uz zoba (lai noteiktu cietību un izvērtētu iespējamību iegūt sasistus graudus), kā arī uztīt salmus ar rokām, lai noteiktu, vai tie ir stingri vai lūstoši. Pēc šo operāciju veikšanas kombainieris attiecīgi noregulē kombainu darbam uz lauka. Pēc tam labs kombainieris optimizē regulējumus atbilstoši ražīgumam. Viņš spēlējas ar iestatījumiem, sekojot zudumiem. Tas ļauj palielināt ražīgumu vēl par 10-15%.

6. Laika deficīta gadījumā - augstāks griezums

Jo mazāk salmu izies caur mašīnu, jo augstāks būs kulšanas ražīgums. Stublāja mitrā pamatne paliek uz lauka, bet tas nozīmē, ka darbu var sākt agrāk un beigt vēlāk. Turklāt degvielas patēriņš uz tonnu samazinās, pazeminās arī tēriņi kaltēšanas beigās - galvenie argumenti par labu darbam ar augstu griezumu. Tādējādi smagos ražas novākšanas apstākļos var palielināt kombaina ražīgumu no 20 līdz 50%.

Katrs rugāja centimetrs ļauj palielināt mašīnas ražīgumu par 1,5-2%. Griezuma augstumu var mainīt, un papildu tehnika nav vajadzīga.

Augsts griezums nenozīmē tikai nogriezt vārpas. Drīzāk jānogriež apmēram 20, maksimums - 30 cm augstumā. Šajā diapazonā pļaujmašīna vēl automātiski kopē lauka reljefu, un tas ir ļoti svarīgi, jo tad, ja griezums ir augsts, kustības ātrums sasniedz 10 km/h. Strādāt ar vēl lielāku griezuma augstumu nav jēgas, jo tas rada papildu problēmas: pļaujmašīna sliktāk kopē lauka reljefu, novācamajai masai pietrūkst spiediena, tiek sagrieztas vārpas.

Trūkumi, strādājot ar augstu griezumu: labvēlīgos apstākļos augstu rugaini var apstrādāt ar disku ecēšām, taču gari stublāji šajā gadījumā sliktāk pūst. Tādēļ nereti rodas nepieciešamība veikt operācijas ar dziļāku apstrādi.

Garie stublāji var tikt sasmalcināti atsevišķā darba procesā. Diemžēl tam bieži vien pietrūkst laika, turklāt rodas papildu izdevumi. Protams, šajā gadījumā salmi būtu sasmalcināti labāk un izkliedēti vienmērīgāk nekā ar kombaina smalcinātāju (īpaši, ja pļaujmašīnai ir liels darba platums). Šāda operācija ir lietderīga, ja augsne netiek apvērsta.

7. Loģistikai jāatbilst ražīgumam

Graudu novākšanas kombains ir optimāli noregulēts, kombainieris gatavs darbam, kulšanas ražīgums optimāls, bet problēmas rada transporta ķēdīte - un visa sistēma apstājas. Tas ir neapmierinātības iemesls ne tikai mašīnu-traktoru stacijām (MTS), jo sliktas transporta darbu organizācijas dēļ zūd ražas novākšanas darbu drošums un kvalitāte.

Ja ļauj augsne un transporta līdzekļu riepas, izkraušanai kustības laikā būtu jākļūst par standartu. Salīdzinājumā ar izkraušanu lauka malā izkraušana kustības laikā ļauj palielināt ražīgumu par 25%. Šodien pārkraušanas piekabe ir obligāts papildinājums jaudīgajam kombainam, īpaši darbā lielās platībās.

Kaut arī graudu glabātavas ražošanas jaudas netiek galā ar nokulto graudu birumu, tiem vienalga jābūt novāktiem no lauka; pat tad, ja sākumā tos nāksies bērt stirpās zem klajas debess. Tā kā graudu stirpas laukums ir salīdzinoši neliels, tad pat gadījumā, ja virsējais slānis būs lietū samircis, tas nesīs mazāk zaudējumu nekā paaugstināts graudu mitrums, nelabvēlīgos laikapstākļos tos novācot.

8. Pļaušanai ar lielu darba platumu ir daudz priekšrocību

Nav nozīmes, vai jūs pērkat jaunu vai lietotu tehniku - ekonomēt uz darba platuma rēķina nevajadzētu. Principā graudu pļaušana nekad nevar būt pārāk plata - ar nosacījumu, ka tā ir piemērota kombainam. Feiferes kundzes pieredze parādījusi, ka praksē lielākā daļa graudu novākšanas kombainu strādā ar pārāk mazām pļaujmašīnām.

Ir pietiekami daudz iemeslu, kas liecina par labu darbam ar maksimāli iespējamo darba platumu: iespējama pilnīga kombaina darbīgo daļu noslodze, kustoties ar mazāku ātrumu. Tas atmaksājas, jo daudziem kombainieriem, īpaši MTS klientiem, ir psiholoģiska barjera attiecībā uz kustības ātrumu: nedrīkst braukt ātrāk par 5 km/h pat tad, ja kombains spēj vairāk. Plata pļaušana ļauj labāk piekraut mašīnu, veltīgi to nedzenājot pa lauku. Mazāka kombainiera noslodze ļauj viņam labāk koncentrēties uz mašīnas regulēšanu, tāpēc izkraušana kustības laikā notiek ar mazāku stresu.

Liels darba platums nolīdzina arī kritumus ražā, kulšanas aparāts piepildās vienmērīgāk, kombains var strādāt ar maksimālu ražīgumu.

Liela darba platuma trūkums: liekot salmus vālā, tajā koncentrējas separācijas sistēmas un tīrīšanas zudumi. Pat ja procentuāli zudumi nav pārāk lieli, tas tomēr ir slikti.

Protams, eksistē ierobežojumi. Pamatā tie atkarīgi no vietējiem apstākļiem: šauri ceļi, nelieli uzbraucieni laukam, mazi laukumi nereti slikti saskan ar lielu darba platumu. Tam vēl var pievienot lielāku slodzi riteņiem, kuru liela izmēra riepas var kompensēt tikai zināmā mērā. Pārāk liela darba platuma dēļ var pasliktināties arī smalcinātāja darba kvalitāte.

9. Daudz augstāks ražīgums, pateicoties automātiskajai vadībai

Pieņemts uzskatīt, ka uz lauka nedrīkst palikt nenogrieztas vārpas - tas nozīmē, ka labāk izvēlēties nelielu pārklājumu. Lai gan galu galā tas būs dārgāk nekā iespējamās apstrādes kļūdas uz lauka.
Izmantojot pļaušanas platumu 7,60 m, darbs ar 45 cm pārklājumu novedīs pie ražīguma samazināšanās par 6%. Tas ir - ja automātiskā vadības sistēma vedīs graudu pļaušanu tieši pa sleju, ražīgums palielināsies par 6%. Optiskās sistēmas, kas nosaka slejas malu, cenas ziņā ir pieejamākas nekā paralēlās vadības sistēmas, kuras uztur GPS.

Ražīguma palielināšanu veicina arī sinerģiskais efekts: automātiskā vadības sistēma atvieglo kombainiera darbu un viņam nevajag koncentrēties uz stūres vadību. Viņš var braukt ātrāk un attiecīgi labāk noslogot mašīnu. Šis faktors palielina ražīgumu vēl par 6%. Vidēji, izmantojot automātiskās stūres vadības sistēmas, ražīgums aug par 10%. Šo sistēmu lietošana lieliem kombainiem atmaksājas diezgan ātri.

10. Vario izmantošana graudu kulšanā aizvien aktuālāka

Tradicionālie rapšu novākšanas termiņi vairs netiek ievēroti. Aizvien biežāk rapšu novākšana tiek nobīdīta uz kviešu novākšanas periodu, un striktu ražas kulšanas termiņu vairs nav. Izmantojot klasisko rapšu galdu, ātra pāreja no graudu novākšanas uz rapšu novākšanu diezin vai ir iespējama. Šajā gadījumā graudu kulšanai ar maināmu galda garumu ir daudz priekšrocību: bez darbietilpīgas pāraprīkošanas rapšus var kult arī kviešu novākšanas laikā, piemēram, dienā - kviešus, vakarā - rapšus. Maināmais galda garums dod priekšrocības, arī novācot graudaugu kultūras kopumā.

www.la.lv