Saeimas ārkārtas sēdē pels EK piedāvātos platībmaksājumus zemniekiem

Saeimā ir savākti 34 deputātu paraksti, lai 14.jūlijā plkst.9 tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sesijas sēde, kurā parlaments paudīs attieksmi pret Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajiem platībmaksājumiem zemniekiem.

Kā jau ziņots, sasaukt šādu sēdi rosināja Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Brigmanis pastāstīja, ka apspriežamā dokumenta tekstu gatavos Zemkopības ministrija, saskaņojot viedokli ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā.

EK piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas un pārdales priekšlikums Latvijai nav pieņemams. EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro jeb 189 latiem par hektāru) uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa.

Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, Latvijas lauksaimnieki papildu jau esošajiem tiešajiem maksājumiem 95 eiro jeb 67 latu apjomā saņemtu klāt tikai aptuveni 50 eiro jeb 35 latus, un Latvijas zemniekiem būtu zemākie maksājumi starp ES valstīm.

EK nākusi klajā ar priekšlikumiem nākamajam ES septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kurā ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai septiņu gadu posmā plānots izlietot gandrīz 383 miljardus eiro (268,1 miljardu latu), kas ir aptuveni 36% no kopējās ES budžeta.

Pašreizējā periodā (2007.gads-2013.gads) ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai atvēlēti aptuveni 39% no kopējā budžeta.

EK ir priekšlikumu ES budžetam pēc 2013.gada, kurā piedāvā tikai nedaudz samazināt atšķirības tiešā atbalsta maksājumos dažādu Eiropas valstu zemniekiem.

Kā jau ziņots, Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāts Alfrēds Rubiks iesniedzis 21 labojumu regulā par lauksaimniecības politiku, kas saskaņoti ar Latvijas Zemkopības ministriju. Kopumā tika iesniegti 1300 labojumi.

Jautājumā par tiešo maksājumu politikas izstrādāšanu ES Latvijas pozīcija ir panākt kaut cik vienlīdzīgu maksājumu noteikšanu zemniekiem. Līdz 2013.gadam lauksaimniekiem nekas nemainīsies, vismaz tiešo maksājumu jomā, kuri ir ļoti nevienlīdzīgi. Tiešie maksājumi Latvijas zemniekiem ir 3,5 reizes mazāki nekā Vācijā, sešas reizes mazāki nekā Grieķijā un reizes desmit mazāki nekā Beniluksa valstīs.

Latvijas priekšlikumi paredz, ka nākamajā ES plānošanas periodā zemākais maksājums būtu 200 eiro (140,5 lati) par hektāru, kas ir 1,5 - 2 reizes vairāk, nekā Latvijas zemnieki saņem patlaban, un augstākais - 300 eiro (210 lati) par hektāru, un starpību starp 200 eiro un 300 eiro varētu diferencēt atkarībā no valsts ģeogrāfiskā stāvokļa, zemes auglības, gaisa kvalitātes un citiem faktoriem.

Otrs apspriežamais variants paredz, ka zemākais tiešais maksājums būtu 75% no ES vidējā maksājuma, bet lielākais - 125%.

WWW.morning.lv