Zemgalē un Kurzemē daudzviet cietuši ziemāju sējumi.

Zemgalē un daudzviet Kurzemē graudaugu sējumu samērā nožēlojamais izskats - augi galvenokārt ir brūni, to stumbri un saknes daudzviet sapuvušas - liek saimniekiem uztraukties, tomēr Vidzemē un Latgalē, kur laukus vēl klāj bieza sniega sega, labības audzētāji vēl saglabā cerības uz labu ražu rudenī.

"Patlaban nevar nosaukt konkrētu skaitli, cik daudz no ziemāju sējumiem ir izturējuši ziemu, Vidzemē un Latgalē zemi vēl klāj sniegs," spriež Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūta direktore Sanita Zute. Viņa domā, ka sējumi noteikti būšot cietuši. Saimnieki atzīstot, ka vēlā rudenī sētie rapši būšot jāpārsēj, arī vairākas kviešu šķirnes neesot labi pārziemojušas.

"Svarīgi, kādi dabas apstākļi būs nākamajās nedēļās. Ja nebūs stipra sala, kailsala, tad postījumu īpatsvars nepieaugs. Vēršam saimnieku uzmanību uz to, ka Latvijā tikpat kā nav vasarāju sēklas. Ja uz lauka dzīva ir palikusi kaut puse dīgstu, tad ir rūpīgi jāizvērtē pārsēšanas nepieciešamība, jo spēcīgi ceri var daudz ko kompensēt," norāda Zute.

Saistībā ar sēklas graudu sējumu platību samazināšanos par 20% pērn un lielo pieprasījumu pēc graudu sēklas kaimiņvalstīs, ziemas kviešu sēklas cena patlaban sasniegusi 400 latus (cenu parasti rēķina, ņemot vērā pārtikas graudu tirgus cenu plus 50%, tātad tai vajadzētu būt aptuveni 270 latus), viena hektāra apsēšanai vajag vismaz 200 kilogramus. Daudziem saimniekiem, kuru laukos ziemāji ir jāpārsēj, tas nozīmē papildu izdevumus.

Avots: delfi