Kredītu fonds darbu sāks septembrī

Kredītu fonds lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai darbību sāks šā gada septembrī, aģentūrai BNS pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta vadītājs Aivars Lapiņš.

Viņš norādīja, ka šonedēļ ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulē Kredītu fonda darbību, kā arī saņemta oficiāla atbilde no Eiropas Komisijas (EK), kas ļauj veidot fondu. Tiesa, turpmāko nedēļu laikā vēl jāveic grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos, kā arī jāpanāk administratīvā vienošanās starp Kredītu fonda darbībā iesaistītajām iestādēm - Lauku attīstības fondu un Lauku atbalsta dienestu.

"Būtu pārdroši domāt, ka reāli bankās klienti kredītus no fonda varēs saņemt agrāk nekā septembra sākumā," sacīja A. Lapiņš.

Viņš arī apliecināja, ka lauksaimniekiem par Kredītu fondu ir liela interese, tomēr vienlaikus jāatceras, ka kredīti fonda ietvaros tiks piešķirti tikai ar nedaudz atšķirīgiem nosacījumiem kā parasti - iesniegto projektu riski tiks izvērtēti tāpat kā banku izsniegtajiem aizdevumiem, un valsts neuzņemsies pārmērīgus riskus.

Vērojama arī kredītiestāžu interese, ar kuru starpniecību kredīti tiks izsniegti, informēja ZM pārstāvis. Turklāt Kredītu fonda darbību regulējošo noteikumu izstrādes gaitā dažādos līmeņos diskutēts arī ar ārvalstu banku filiālēm Latvijā.

Turklāt kredītus varēs izsniegt arī krājaizdevumu sabiedrības, kas saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītu izsniegšanai. A. Lapiņš pauda cerību, ka mazākajām kredītiestādēm interese par iesaistīšanos Kredītu fondā varētu būt pat lielāka nekā ārvalstu bankām, jo krājaizdevumu sabiedrībām kredītresursi ir grūtāk pieejami.

Valdība apstiprināja kārtību, kādā darbosies Kredītu fonds lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai. Fonda izveides mērķis ir veicināt kredītresursu pieejamību lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības attīstības investīciju projektiem. Šī mērķa īstenošanai lauksaimnieki varēs saņemt aizdevumu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai. Aizdevumi tiks izsniegti eiro vai latos, atbilstoši atbalsta pretendenta pieprasījumam, un maksimālais atbalsta pretendentam izsniegtā aizdevuma termiņš būs 15 gadi.

Uz Kredītu fonda aizdevumu varēs pretendēt projekti, kuru pieteikumus izvērtējis Lauku atbalsta dienests (LAD) un pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Atbalstu kredīta veidā piešķirs pretendentiem programmā "Lauku saimniecību modernizācija", "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana", "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)", izņemot apakšpasākumu "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas". Tāpat uz Kredītu fonda līdzekļiem varēs pretendēt arī programmas "Tūrisma aktivitāšu veicināšana", "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" dalībnieki.

Kredītu fonds tiks finansēts no valsts, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda finanšu līdzekļiem. Fonda līdzekļus piešķirs, izmantojot finanšu starpniekus - bankas, ārvalstu bankas filiāles un krājaizdevu sabiedrības, kas darbojas Latvijā.  

ZM iepriekš paskaidroja, ka Kredītu fonda izveide risinās problēmu par kredītresursu pieejamību kredītiestādēm, kā arī samazinās kredītņēmēju kredītprocentu maksājumus, jo aizdevumu likmes būs zemākas kā tirgus likmes. Turklāt Kredītu fonda izveide stabilizēs kredītņēmēju atkarību no svārstībām finanšu tirgos, jo noteikumu projekts paredz noteikt kredītiestādēm pieejamo naudas resursu cenu piecas reizes zemāku nekā tirgū pieejamajiem resursiem.

ZM atgādināja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam apguve ir palēninājusies, jo pretendentiem ir grūtības saņemt kredītu līdzekļus. Paredzams, ka Kredītu fonds ar finanšu starpnieku palīdzību nodrošinās atbalsta pretendentiem pieejamību aizdevumiem ar samazinātu procentu likmi. Nosakot procentu likmi, finanšu starpnieks ņems vērā katra atbalsta pretendenta kredītrisku un nodrošinājumu.

Avots: lauki.lv