Eiroparlamenta delegācija sola taisnīgāku tiešmaksājumu sadali zemniekiem

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, kas trešdien un ceturtdien darba vizītē viesojas Latvijā, apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka un tiks novērstas lielās atšķirības atbalsta maksājumos starp dažādām valstīm, informē Zemkopības ministrija (ZM).

EP Lauksaimniecības komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess pateicās zemkopības ministram Jānim Dūklavam par paveikto labākas kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes risinājumu meklēšanā, kā arī norādīja, ka darbs pie maksājumu godīgākas sadalīšanas Eiropas Parlamentā turpināsies. Tāpat Dess apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka. "Mēs nevaram solīt, ka maksājumi visām dalībvalstīm būs vienādi, taču tie noteikti būs izlīdzinātāki un taisnīgāki," uzsvēra delegācijas vadītājs.

Latvija šobrīd saņem vismazākos platībmaksājumus starp ES dalībvalstīm, tas ir - 93 eiro (65,3 lati) par hektāru. Vidēji ES dalībvalstis saņem 276 eiro (193 lati) par hektāru, tostarp visaugstākos maksājumus saņem Nīderlande - 607 eiro (426 lati) par hektāru.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda maksājumu atšķirība acīmredzami rada negodīgu konkurenci un kropļo brīvo tirgu. ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš un ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe diskusijā ar eiroparlamentāriešiem skaidroja, kā vēsturiski veidojies netaisnīgais tiešo maksājumu līmenis Latvijai, kas ir ievērojami zemāks kā citās dalībvalstīs. Amatpersonas norādīja, ka nākotnē tiešo maksājumu politikā jāatsakās no vēsturisku ar ražošanu saistītu kritēriju izmantošanas finanšu aplokšņu aprēķināšanā, jo šie kritēriji nav saskanīgi ar lauksaimniecības politikas mērķiem, kuri tiek īstenoti ar tiešajiem maksājumiem.

Iepazīstinot klātesošos ar to, kādu Latvija redz Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, Lapiņš uzsvēra: "Latvijai, pirmkārt, vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem." Tāpēc Latvija uzskata, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai. Tāpat arī nepieciešams pārskatīt risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumentus un sekmēt lauksaimniecības produkcijas noietu ES iekšējā tirgū un ārējā tirgū, kas palielinātu ES lauksaimniecības sektora konkurētspēju un piekļuvi globālajiem tirgiem.

Savukārt iespējamo 2014.-2010.gada ES budžeta samazinājumu varētu attiecināt uz ES dalībvalstīm, kuras esošajā plānošanas periodā saņem finansējuma apjomu virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, nepieļaujot mazāk attīstīto valstu un reģionu atbalsta samazinājumu, uzskata Latvija.

Lauksaimnieku organizācija Zemnieku Saeima (ZS) savukārt uzsver, ka bez vienlīdzīgas maksājumu sadales vēl jādiskutē arī par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos un lauksaimniecības produktu mārketinga un pārdošanas veicināšanu, informē organizācija.

ZS norāda, ka gan Eiroparlamenta deputāti, gan lauksaimnieki atzīst - vienlīdzīgi maksājumi nav vienīgais problēmjautājums - esošā politika nenodrošina lauku dzīves kvalitātes paaugstināšanu, Eiropas lauksaimniecības konkurētspēja samazinās, veidojas izteikti pamestas teritorijas.

"Mums bija būtiski, lai deputāti iepazīstas un redz Latvijas lauksaimnieku ikdienu, iepazīst cilvēkus un uzzina kādu darbu un izturību mūsu zemnieki ir ieguldījuši, lai šobrīd būtu Eiropas līmeņa saimniecības, tomēr saņemot viszemākos atbalsta maksājumus. Mēs novērtējam, ka tiek jau runāts par godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku," stāsta ZS priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

ZS informē, ka vislielākais pārsteigums deputātiem bija "par latviešu zemnieku sīkstumu un izturību, attīstot savas saimniecības un saimnieku lielo pašatdevi un spēju pielāgoties situācijai". Deputāti ļoti ieinteresēti bija lauksaimnieku pārdomās par lauksaimniecības sektora attīstību Eiropā.

Avots: delfi.lv