Kvalitatīva sēkla- labas ražas pamats.

Ņemot vērā kviešu būtisko vietu labību sējumu un graudu preču produkcijas struktūrā, gribam atkārtototi uzsvērt, kas jāņem vērā, lai izaudzētu augstvērtīgu sēklu. Par labību sēklas kvalitāti liecina atbilstība sēklu kvalitatīvajiem rādītājiem, kādi noteikti MK 2007. gada 13. februāra noteikumos nr. 120 Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.
    Sēklu kvalitatīvie rādītāji ar limitējošu nozīmi ir šādi:

•    mitrums - svarīga nozīme kvalitatīva sēklas materiāla saglabāšanā;
•    dīgtspēja - svarīgākais rādītājs, kas nosaka sēklu derīgumu sējai;
•    tīrība - tīru sēklu īpatsvars bez inertajiem un citu augu sugu sēklu piemaisījumiem;
•    melnplaukas  piejaukuma daudzums sēklu paraugā (kviešiem).
Informatīva nozīme ir šādiem rādītājiem: inerto piemaisījumu veids, kaitēkļu invāzija, 1000 sēklu masa.

Galvenie sēklu kvalitatīvie rādītāji:
Sēklu mitrums ir brīvā ūdens daudzums, izteikts procentos no visu sēklu masas. Tam ir svarīga nozīme kvalitatīva sēklas materiāla saglabāšanā. Sēklām, kas satur daudz ūdens, ir pastiprināta elpošana. Liels sēklu mitrums veicina mikroorganismu attīstību, sēklas pašsakarst, kā sekas ir dīgtspējas samazināšanās. Sertificētam sēklas materiālam mitruma daudzums nedrīkst pārsniegt 15% (uzglabājot sēklas neventilējamās metāla tvertnēs - 14%); ziemāju sēklām, ko izsēj novākšanas gadā, pieļaujamais mitruma daudzums nedrīkst pārsniegt 17%. Sausā laikā novākto kviešu sēklu mitrums parasti ir ap 13-14%.
Sēklu dīgtspēja ir svarīgākais rādītājs. Dīgtspēju izsaka procentos, pamatsugas normāli sadīgušo sēklu skaitu attiecinot pret kopējo dīgtspējas analīzē iekļauto sēklu skaitu. Saskaņā ar MK noteikumiem minimālā kviešu sēklu dīgtspēja ir 85%. Praksē dīgtspēja, ja sēkla atbilstoši sagatavota - žāvēta, tīrīta, šķirota - , parasti ir virs 90%. Sējot sēklas ar zemu dīgtspēju, ievērojami pieaug risks, ka sējums būs izretots, nezāļaināks, jo nebūs tik stipra konkurence ar kultūraugu par barības vielām un mitrumu, tā visa iespaidā raža samazināsies. Jāņem vērā arī, ka dīgtspēja lauka apstākļos ir zemāka nekā laboratorijā noteiktā.
Sēklu tīrība rāda, kāda daļa no visas sēklu partijas masas ir pamatsugas redzami nebojātas sēklas, ko izsaka procentos. Tīrības analīzē nosaka citu augu sugu sēklu piejaukumu (citas labības sugas un augu sugas, kas nav labība), nosakot sēklas pēc skaita. Minimālā tīrība kviešiem ir 99% bāzes sēklām un 98% sertificētām sēklām. Atsevišķi tiek limitētas pērkoņu un kokaļu sēklas. Sēklas materiālā nedrīkst būt vējauzu un reibuma aireņu sēklas.
Limitētais melnplaukas (T.caries) piejaukuma daudzums sēklas materiālā liecina par šīs slimības nozīmību kviešu audzēšanā. Sertifikātā norādītie inerto piemaisījumu veidi var būt, piemēram, augu daļas, lauztas sēklas, pelavas, augsnes daļiņas, nedzīvi kaitēkļi u. c. Būtiska ir arī ērču vai citu dzīvu kaitēkļu, kas bojā sēklas to glabāšanās laikā, invāzija, jo  tas mazina sēklu dīdzību.
1000 sēklu masa ir sēklu rupjuma rādītājs, kas raksturo sēklās esošo barības vielu krājumu. Jo sēklas satur vairāk barības vielu, jo tām attīstās spēcīgāki dīgsti, pēc tam augi ar labāk attīstītu sakņu sistēmu un spēcīgākām virszemes daļām, kā iespaidā potenciāli iegūst augstākas ražas. 1000 sēklu masa ir atkarīga no augu augšanas apstākļiem, šķirnes. Piemēram, ziemas kviešu graudu 1000 sēklu masa vidēji ir 30-56 grami.

Avots: www2.la.lv