Augu slimības un kaitēkļi graudaugu sējumos pavasarī.

Pagājušā gada rudens bija garš, veģetācija turpinājās vēl decembrī, ziemāju lauki gandrīz visi paspēja sacerot. Daudzos laukos Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti konstatēja lapu un sakņu slimību attīstības sākumu. Līdz 5% ziemas kviešu augu bojāja kviešu lapu pelēkplankumainība, miltrasa un sakņu puves. Ziemas miežu laukos bija novērota arī miežu lapu tīklplankumainība, stiebrzāļu gredzenplankumainība un visvairāk - graudzāļu miltrasas bojātu augu. Bet rudenī nevienas slimības izplatība neradīja nopietnus draudus augu pārziemošanai.

Pavasarī pirmā slimība, kas varētu parādīties ziemāju sējumos, ir sniega pelējums. Te nu viss atkarīgs no laika apstākļiem un situācijas konkrētā laukā. Sniega pelējumu ierosinošās sēnes saglabājas augsnē un augu atliekās, tām patīk bieza sniega sega uz nesasalušas augsnes, skābekļa trūkums augiem, pārauguši augi un pārlieks mitrums. Ja pavasaris būs garš, slapjš, bez siltām, vējainām dienām, tad no sniega pelējuma var iznīkt atsevišķi augi. Zemākās vietās un mežmalās, kur vēlāk nokūst sniegs, augi iznīkst laukumveidīgi. Pretoties slimībai palīdzēs slāpekļa virsmēslojums un dažviet arī piemirstā sējumu ecēšana.
Lietainos, vēlos un ne pārāk siltos pavasaros labību laukos labāk attīstās arī dažas sakņu puves. Pēc VAAD datiem, rudenī to izplatība nepārsniedza 8%, bet jāņem vērā, ka sakņu puvju izplatība ir cieši saistīta ar agrotehnisko kultūru, tādēļ laika apstākļi ir tikai viens no attīstību ietekmējošiem faktoriem.

Virsmēslojumu aprīlī gaidīs visas pārziemojušās kultūras, arī nezāles, kas jau rudenī atņēma daļu barības vielu gan labībām, gan rapšiem. Tādēļ, atsākoties veģetācijai, jāsteidz šīs liekēdes ierobežot. Ir pieejams pietiekami plašs herbicīdu klāsts, lai varētu izvēlēties atbilstošāko savā laukā sastopamajām nezālēm.
Lai arī ziemāji lielā daļā lauku sniegu sagaidīja cerošanas fāzē, jācer, ka laika apstākļi visu sakārtos tā, ka nebūs vajadzīgs agrais fungicīda smidzinājums, lai sāktu lapu plankumainību un miltrasas apkarošanu.
Labību kaitēkļi aprīlī vēl tikai gatavojas lielai barošanās sezonai. Uz ziemāju asniem, arī savvaļas graudzālēm pārziemojušas  labību laputs olas. Vai vasarā atkal būs jāpārdzīvo laputu briesmas, daļēji atkarīgs no laika apstākļiem pavasarī - daudzo laputu paaudžu attīstības sākumā.
Ziemājos ziemojuši stiebrmušu kāpuri. Cerība, ka tie varētu būt ziemā gājuši bojā, ir reģionos, kur bija ilgstošs kailsals, bet laikus apsnigušos laukos kāpuri aprīlī turpinās baroties.

Avots: www2.la.lv