Par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un vidējo ražību 2009.gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām liecina, ka 2009. gadā graudaugu sējumu platības veidoja 540.8 tūkst. ha, kas ir par 3.4 tūkst ha jeb 0.6% mazāk nekā 2008. gadā, bet salīdzinājumā ar pēdējo 5 gadu vidējo apjomu pieaugušas par 9%.

Graudaugu sējumu īpatsvars sējumu kopplatībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gandrīz nav mainījies (48.6% - 2009. gadā un 49.0% - 2008. gadā), tomēr izmaiņas skārušas sējumu struktūru. Graudaugu ziemāju kultūru īpatsvars pieaudzis no 46.0% 2008. gadā līdz 54.5% 2009. gadā, samazinoties vasarāju sējumiem.

2009. gadā iegūti 1.7 milj.tonnu graudu, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā - par 26.3 tūkst. tonnu jeb 1.6%. Nedaudz sarukusi arī graudaugu vidējā ražība - no 31.0 cnt no 1 ha 2008.gadā līdz 30.8 cnt 2009.gadā.

Graudu kopievākumu gandrīz iepriekšējā gada līmenī nodrošināja ziemāju graudaugu kopražas pieaugums par 41.3 tūkst.tonnu jeb 4.1%, sējumu platībām palielinoties par 17.6%. Jāatzīmē, ka šo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ievērojama ziemas kviešu platību un kopražas palielināšanās - attiecīgi par 42.0 tūkst.ha jeb 24.7% un par 78.9 tūkst tonnu jeb 10.6%. Ziemas kviešu īpatsvars kopējā ziemāju sējumu platībā 2009. gadā sasniedzis 72% (2008. gadā - 68%).

Iznīkušo un nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars 2009. gadā bija 11.8 tūkst. ha jeb 2.2% no kopējās graudaugu sējplatības. Vairāk nekā pusi no nenovāktās platības -5.2 tūkst.ha jeb 51.5% veidoja griķu sējumi.

2009. gadā kopumā tika iepirkts 1158.9 tūkst tonnu graudu, kas ir par 580.9 tūkst. tonnu jeb 2 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kviešu iepirkuma apjoms pieaudzis par 448.9 tūkst. tonnu jeb 2.2 reizes, tai skaitā pārtikas kviešu - par 368.8 tūkst.tonnu jeb 3.2 reizes. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā sasniedzis 66.3% (2008.gadā - 46.7%). Rudzu iepirkts par 35.5 tūkst. tonnu jeb 31.9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tai skaitā pārtikas rudzu - par 27.1 tūkst.tonnu jeb 35.3% vairāk.

Graudu vidējās iepirkuma cenas turpināja kristies - no 100.06 Ls par tonnu 2008. gadā līdz 73.25 Ls par tonnu 2009. gadā un sasniegušas 2006. gada vidējo iepirkuma cenu līmeni, jo pasaules tirgos kopumā graudu piedāvājums ir ievērojami lielāks nekā pieprasījums. Kviešu cenas samazinājušās no 108.76 Ls līdz 79.75 Ls par tonnu, no tiem pārtikas - no 125.42 Ls līdz 85.11 Ls par tonnu, rudzu - no 83.79līdz 56.02 Ls par tonnu, no tiem pārtikas - no 89.32 Ls līdz 57.22 Ls par tonnu graudu.

2009. gadā par par 10.7 tūkst ha jeb 13.0% pieaugušas rapša sējplatības, sēklu kopievākums palielinājies par 6.2 tūkst.t jeb 3.1%. Vidējā ražība no 1 ha samazinājusies no 24.0 cnt 2008. gadā līdz 21.9 cnt 2009. gadā. Kopievākuma pieaugumu ietekmējusi ziemas rapša sējumu platību palielināšanās par 12.0 tūkst ha jeb 24.6%. 2009. gadā ziemas rapša sējumi aizņēma 65% rapša sējplatību (2008. gadā - 59%).

2009. gadā kartupeļus audzēja 30.0 tūkst. ha, kas ir par 20.6% mazāk nekā 2008. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājušās līdz 8.2 tūkst. ha jeb par 13.1%, dārzeņu vidējā ražība no 1 ha pieaugusi no 138 cnt 2008. gadā līdz 207 cnt 2009. gadā. 2009. gadā izaudzēti 182.5 tūkst tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 39.3 tūkst tonnu jeb 27.4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2009. gadā par 2.3% samazinājies ilggadīgo zālāju siena ievākums, bet zaļbarības un skābbarības kopievākums pieaudzis par 79.3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Avots: csb.gov.lv