Arī Latvijā Eirofondu apguvējiem būs pieejama nauda no īpaša kredītfonda.

Lai veicinātu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apguvi, pagājušās nedēļas Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013. gadam Uzraudzības komitejas sēdē konceptuāli nolemts izveidot kredītfondu, kura galvenais uzdevums būs nodrošināt kredītresursu pieejamību projektu īstenotājiem.

„Mēs negribam izgudrot divriteni no jauna, bet gan pārņemt kaimiņu - lietuviešu - pieredzi šāda kredītfonda izveidē. Tāpat šāds mehānisms darbojas arī citur Eiropā, piemēram, Vācijā," stāsta Aivars Lapiņš, komitejas priekšsēdētājs.
Izveidojot kredītfondu, plānots daļu no LAP programmas finanšu resursiem novirzīt kredītu izsniegšanai uz investēšanu vērstiem pasākumiem.
Plānots, ka tie būs četri LAP pasākumi:

1. "Lauku saimniecību modernizācija"
2. "Lauksaimniecības produktu pārstrāde un pievienotās vērtības palielināšana";
   
3. "Atbalsts mikrouzņēmumu izveidošanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)";
   
4. "Tūrisma aktivitāšu veicināšana".

Kredītfonda izveidei tiek piedāvāts novirzīt aptuveni 20% no minētajiem pasākumiem paredzētajiem resursiem. Neapšaubāmi, ka finansējuma granta daļa samazināsies, un nākamajos gados paredzams sludināt pieteikšanos pasākumiem par mazākām atbalsta summām.

Tiek plānots, ka kredītus varēs saņemt lauksaimnieki, kuri iesaistīti LAP pasākumos. Pozitīvi, ka šos kredītus cer izsniegt par zemākiem procentiem, un tie arīdzan būs vieglāk pieejami. Precizējot ieviešanas laiku, Zemkopības ministrija min vien nākamā gada otro pusi, jo šim finanšu mehānismam ir jāiziet virkne administrējošu procedūru.
„Kredītresursu trūkums šobrīd ir vitāli nopietna problēma, īpaši - ja runājam par modernizāciju un pārstrādi. Var teikt, ka šobrīd trešā daļa noslēgto līgumu netiek pildīta, bet pagarināta tieši kredītresursu dēļ," atzīst Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Zemkopības ministrija piedāvā detalizētus kredīta saņemšanas nosacījumus apspriest kopā ar lauksaimnieku organizācijām un citiem sociālajiem partneriem. Pret to iebilst Ilona Mendziņa, Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece, jo liela daļa no viņiem ir šo kredītu saņēmēji. I. Mendziņa iesaka šo jautājumu risināt Uzraudzības komitejā.
Gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), gan Zemnieku saeima (ZSA) konceptuāli atbalsta kredītfonda izveidi, tomēr uzsver, ka vēl jārunā par ieviešanas procedūru sīkāk.

Tika nolemts rīkot vēl vienu sēdi nākamā gada janvārī, lai tikai pēc tam jautājumu virzītu uz Eiropas Komisiju.

Avots: agropols.lv