Zemnieku Saeima par nākamā gada budžetu.

Lauksaimnieku organizācijas daudzkārtējās pārrunās ar valdību pauda savu nostāju un vēl joprojām apzinās, ka budžets nākamajam gadam ir smags, taču izdarot izmaiņas atsevišķos likumu pantos, bija iespējams stimulēt uzņēmējdarbību un attīstīt ekonomiku, vienlaicīgi būtiski neietekmējot valsts budžetu, tomēr politiķi kārtējo reizi nodemonstrēja savu nevēlēšanos ieklausīties ražojošās sfēras viedoklī un konstruktīvajos priekšlikumos.

„Nožēlojami, ka deputāti spiež attīstīt radošu pieeju uzņēmējdarbībā - burtiski „uzdodot" uzņēmējiem „izdomāt" veidus un risinājumus, kā „nenoslīgt" nodokļu slogā, uzņēmēji vienkārši nav gatavi akceptēt šādu nodokļu politiku", skarbs ir  Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, „šis ir spilgts piemērs deputātu patiesai attieksmei pret iedzīvotājiem - sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un konstruktīvs dialogs ir tikai publiska izkārtne, deputātiem rūp tikai kā valsts šobrīd izskatās uz papīra". Lazdiņš uzskata, ka šāds budžets pat īsti neatbilst īstermiņa budžetam, jo ienākumu prognozes nav pamatotas. „Visticamāk, ka februārī, martā mūs „pārsteigs" ar satriecošu ziņu, ka budžets nepildās, un ka nepieciešams budžetu koriģēt un izdarīt grozījumus", ironizē Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.

Lai gan Zemnieku Saeimas vadība bija gatava kompromisiem un ar sapratni attiecās pret budžeta veidošanas „jauninājumiem" un atbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu zemei no 1% līdz 1,5 %, tomēr bija panākta vienošanās, ka līdz ar NIN grozījumiem, būs lauksaimniekiem kaut nedaudz stimulējoši grozījumi uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā. Tādēļ tā ir ļoti neapmierināta par deputātu divkosību balsojot par grozījumiem likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kas būtu devuši iespēju valstij palielināt ienākumus no pievienotās vērtības nodokļa. Finanšu ministrija rēķinot visu vēl trekno gadu cenās un apelējot pie šādu grozījumu būtisku ietekmi demonstrēja, ka tai nav izpratnes, ka 2009.un 2010.gads nebūs tāds kā 2008.gads, kas, piemēram, lauksaimniekiem - graudaudzētājiem bija īpaši labs augsto ražu dēļ. Ir maigi sakot dīvaini uz 2008.gada datiem balstīt budžeta ienākumu prognozes, īpaši jau nu lauksaimniecības sektorā. Lauksaimnieki jau sniedza informāciju, ka 2009. gads lauksaimniecībā ir bijis viens no smagākajiem pēdējo 10 gadu laikā un 2009. gadā lauksaimnieki tādus peļņas rādītājus kā pagājušajā gadā nesasniegs.

Lauksaimnieki cerēja uz grozījumiem UIN, kas būtu devuši iespēju peļņu ieguldīt zemē, taču deputāti ne tikai demonstrēja neizpratni, bet papildus tam vēl „lai stimulētu" mazo uzņēmēju - lauksaimnieku uzņēmējdarbību, iebalsoja ka no IIN atbrīvojami tie lauksaimniecības uzņēmumi, kuru peļņa ir vismaz 2000 lati gadā. Līdz šim likums paredzēja neiekasēt IIN no tiem mazajiem lauku uzņēmējiem, kuru peļņa ir vismaz 4000 latu gadā!!!!

Tāpat Zemnieku Saeima neatbalstīja darba auto nodokļa piemērošanu - zemnieku saimniecībās, kurās atšķirībā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), jo  zemnieks atbild ar visu savu mantu un īpašumu (pat ar savu dzīvojamo platību, privātām mantām kā apģērbs un mēbeles), turklāt zemniekiem darba laiks nav normēts no 8:00 vai 9:00 - 17:00 vai 18:00, tādēļ ir neiespējami noteikt auto izmantošanu darba vajadzībām vai personīgajām. Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka šī nodokļa ieviešana ir nepamatota un sasteigta. Ar šādu nodokli vajadzētu aplikt valsts augstākās amatpersonas un visus ierēdņus, kuri izmanto valsts autotransportu savām privātām vajadzībām, tai skaitā, lai nokļūtu no savas dzīves vietas uz darbu.Bet piemērot šo nodokli uzņēmējiem un lauksaimniekiem ir nepārdomāts lēmums, tas ne tikai sarežģīs uzņēmēju ikdienas grāmatvedības veikšanu, bet stimulēs „izdomāt" veidus, ka šo nodokli apiet. Zemnieku Saeima ir pārliecināta, ka šī nodokļa prognozēs neattaisnosies, un deputātiem atkal būs ko darīt - veikt grozījumus likumā.

Tomēr Zemnieku Saeima atzīst, ka ir arī pozitīvas izmaiņas likumdošanā, kas būtiski atvieglos lauksaimnieku ikdienu: tā koalīcijas deputātu atbalstu guva lauksaimnieku organizāciju rosinātās izmaiņas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli"  9.pantā, nosakot, ka Par lauksaimniecības produktiem, ko lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem piegādājuši paši šo lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā taksācijas periods tiek noteikts tas periods, kurā lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņem atlīdzību par veikto lauksaimniecības produkcijas piegādi, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no produkcijas piegādes un rēķina izrakstīšanas mēneša.
Spēkā esošā likuma pants runāja tikai par graudaugu ražotājiem, nevis visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
Piedāvātās izmaiņas dotu reālus ekonomiskus ieguvumus - samazinātos maksātnespējīgo uzņēmumu skaits; atvieglota lauksaimniecības produktu ražotāju naudas plūsmas plānošana, samazināsies valstij nenomaksāto nodokļu parādnieku skaits.

Konstruktīvu risinājumu izdevies rast arī akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai administrēšanas jautājumā, un lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka šobrīd būtu jāvirza scenārijs, kas paredz akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniekiem, ja degviela iegādāta mazumtirdzniecība, bet vairumtirdzniecībā lauksaimnieki jau varētu degvielu iegādāties bez akcīzes nodokļa sākot ar 2010. gada sākumu. Jaunā kārtība ļaus lauksaimniekiem dīzeļdegvielu iegādāties gan degvielas mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, gan no akcīzes preču noliktavām atkarībā no lauksaimnieka izvēles un finansiālajām iespējām. Tā noteikti uzlabos atmaksas sistēmu, samazinot administratīvo slogu lauksaimniekiem, vienkāršāka būs arī dokumentu iesniegšana Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs.

Avots: agropols.lv