Amerikas graudu, lopbarības un eļļas sēklu ražotāju un eksportētāju asociācijas iestājušās pret valdības plānu aplikt ar sodiem un ierobežojumiem Ķīnā būvētos kuģus. Viņuprāt, šie pasākumi būtiski palielinās transportēšanas izdevumus (15-40 dolāri par tonnu) un mazinās ASV konkurētspēju globālajā tirgū.

Katru gadu tiek eksportēta aptuveni puse no ASV kviešu ražas, dažos štatos līdz pat 90% kviešu ražas.

Nākotni mēs veidojam šodien, tāpēc Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus, nevalstiskās organizācijas un citus interesentus piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Komisijas (EK) izklāstīto virzību uz nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.-2034. gadam.

Britu zinātnieki no Notingemas universitātes veica augstas precizitātes hromosomu sekvencēšanu savvaļas kviešu radinieka Aegilops mutica genomā. Pētījums tika publicēts žurnālā Scientific Data.

Šī iespēja palīdzēs uzlabot mūsdienu kviešu šķirnes, padarot tās izturīgākas pret nelabvēlīgiem apstākļiem un slimībām.Pētījums tika veikts programmas Notingemas Kviešu pētniecības centrs ietvaros, kas jau vairāk nekā desmit gadus strādā, lai piešķirtu noderīgos gēnus kultivētiem kviešiem no savvaļas sugām.

Lai atvieglotu dažu tiešo maksājumu pasākumu nosacījumus un ieviestu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam grozījumus, Ministru kabinets (MK) otrdien, 18. martā, apstiprināja grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem no 2025.gada.

Pēc tam, kad ASV valdība paziņoja par jauniem tarifiem pret Kanādu, Meksiku un Ķīnu, šīs valstis veica atbildes pasākumus, kas ietekmēs arī kviešu tirdzniecību.

Ķīna ir noteikusi papildus nodokli 15% amerikāņu kviešiem, savukārt Kanāda un Meksika apsver vai jau ir paziņojušas par atbildes tarifiem ASV ražotajiem produktiem. Kanāda joprojām ir lielākā kviešu piegādātāja Amerikas tirgum (pagājušajā gadā tika piegādāti 92 tūkstoši tonnu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš - 65 tūkstoši tonnu).

Eiropas Komisijas aicina jaunos lauksaimniekus un topošos lauksaimniekus līdz 24. martam piedalīties aptaujā.

Aptaujas mērķis ir apzināt galvenās problēmas, ar kurām saskaras gados jauni lauksaimnieki un jaunpienācēji, kas iesaistās vai plāno iesaistīties lauksaimniecībā, un galvenos šķēršļus, kas kavē paaudžu nomaiņu un jauno lauksaimnieku darbību visās dalībvalstīs.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. februārī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) precizējumus kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumos, samazinot administratīvo slogu un padarot elastīgāku atbilstības statusa iegūšanu.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos trešos grozījumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam.

Grozījumi KLP SP veikti, ņemot vērā izmaiņas ES regulējumā, jo 2024. gada maijā stājās spēkā vienkāršošanas regula, kas paredz svītrot laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (8.1. standarta) prasību, kas noteica pienākumu daļu aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām, tostarp papuvē esošu zemi, tā vietā īstenojot ekoshēmas atbalstu.

FAO ir publicējusi jaunu ziņojumu par graudaugu piedāvājuma un pieprasījuma tendencēm 2025. gadam. FAO ir paaugstinājusi 2024./2025. gada pasaules labības patēriņa prognozi , un tiek vērtēts, ka tas pieaugs par 0,9 procentiem līdz 2869 miljoniem tonnu, lielākoties, paredzamā kukurūzas izmantošanas dzīvnieku barībā pieauguma dēļ.

Informējam, ka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte aicina visu lauksaimniecības zinātnisko iestāžu kolēģus, Zemkopības ministrijas pārstāvjus, lauksaimniecības konsultantus, lauksaimnieku biedrību/asociācijas pārstāvjus, uzņēmumu vadītājus, speciālistus, lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējus un topošos lauksaimniecības speciālistus uz konferenci Līdzsvarota lauksaimniecība 2025.

ASV Lauksaimniecības departamenta Ārējās lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojuma dati liecina, ka Ukrainas graudu ražošana un eksports tirdzniecības gadā 2024–25 būtiski samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējais graudu ražojums samazināsies par 13%, bet eksportēšana – par 26%.

Pirmdien, 27. janvārī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksme, kurā dalībvalstu ministri un eksperti pārrunās nepieciešamās izmaiņas esošajā Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) īstenošanā. 

Valdība otrdien, 14. janvārī, apstiprinājusi trīs jaunus noteikumus, kas nodrošinās valsts un ES atbalstu konsultāciju pieejamībai lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku teritoriju iedzīvotājiem un pašu konsultantu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei un demonstrējumu ierīkošanai.

Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniekiem būs jāievēro ierobežojumi lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā.

Saskaņā ar AHDB 16. decembra ziņojumu pasaules graudu tirgi kopumā bija stabili, Čikāgas kviešu fjūčeru cenas nedēļā samazinājās par 0,6%, bet Lielbritānijas un Parīzes fjūčeru līgumi pieauga attiecīgi par 0,9% un 0,7%. Kā liecina USDA un FAO prognozes pasaulē kviešu piegāžu samazina un tiek palielināti krājumi, kā arī uzlabotojas ražas apstākļi dienvidu puslodē un dažās ziemeļu puslodes valstīs, kas veicina cenu pazemināšanos.

Pārtraucot Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbību*, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada 1. janvāra pārņems Lauku atbalsta dienests (LAD). Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos. LDC funkciju un uzdevumu izpildes nodošana LAD uzlabos līdzšinējo pakalpojumu kvalitāti. Lauksaimniekus LDC funkciju un uzdevumu izpildes nodošana LAD neietekmēs.  

Lai nodrošinātu papildu finansējumu divām valsts aizdevumu programmām , dodot iespēju finanšu institūcijai “Altum” izsniegt aizdevumus ar iespējami zemāko procentu likmi, valdība otrdien, 3. decembrī, apstiprinājusi grozījumus:

Tā sākot no 2024.gada 4.decembra paaugstinās kviešu eksporta nodevas par vairāk nekā 18% un dažiem pamata pārtikas produktiem atcels importa kvotas, atsaucoties uz Krievijas valdību, ziņo Reuters. Sagaidāms, ka Krievijas eksporta kvotas eksporta sezonas otrajā daļā no 2025. gada 15. februāra līdz 30. jūnijam būs 11 miljoni tonnu, kas ir ievērojami mazāk par 29 miljoni tonnām, kas tika iekrautas tanī pašā laika posmā 2024. gadā.

Ēģipte, Āfrikas lielākā kviešu ražotāja un patērētāja, īsteno ambiciozu plānu, lai panāktu kviešu ražošanas pašpietiekamību un samazinātu importa izmaksas, kuru kopsumma no 2017. līdz 2021. gadam bija 3,8 miljardi ASV dolāru. Valdība sadarbībā ar privāto sektoru investē kviešu kultūras pētniecībā un attīstībā, uzlabo lauksaimnieku piekļuvi finansējumam un veicina modernu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot efektīvas apūdeņošanas sistēmas jaunajāss un esošājās lauksaimniecības zemēs.

Pirmdien, 18. novembrī, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē uzsvēra sarežģīto situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē, kā arī atkārtoti aicināja ES dalībvalstis paaugstināt ievedmuitu vēl plašākam lauksaimniecības un pārtikas produktu klāstam no Krievijas un Baltkrievijas.

Otrdien, 12. novembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos otros grozījumu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam. Galvenās izmaiņas skar tiešo maksājumu un lauku attīstības intervenču piemērošanu, vienkāršojot nosacījumus un izvairoties no pārliekas prasību detalizācijas. 

Lauksaimniek, ja vēl neesi paguvis iesniegt datus par ekoshēmām (EKO2_1, EKO4, EKO5), ieskaties Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavotājā informācijā!

ATCERIES:

Valdība otrdien, 29. oktobrī, pieņēmusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, precizējot kūdrāju augsnes definīciju un pievienojot kritērijus kūdrāju augsnes platības identificēšanai lauksaimniecības zemē.

Piektdien, 25. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2024” laureāti. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Šogad "Sējējs" notika jau 31. reizi. Laureātus apbalvošanas ceremonijā sveica zemkopības ministrs Armands Krauze, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

No 2024. gada 16. oktobra Lauku atbalsta dienests uzsāk pakāpeniski izmaksāt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP), bet secīgi pēc tam novembrī lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu.

16. oktobrī maksājumu saņems 25 tūkstoši klientu, kopējā pirmajā dienā izmaksātā summa ir vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Otrdien, 8. oktobrī, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”, informējot* par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

Arī 2024. gadā Latvijā būs iespēja izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) avansu un secīgi nedaudz vēlāk bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu Latvijas lauksaimniekiem. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85% apmērā.

FAO graudaugu cenu indekss septembrī bija vidēji 113,5 punkti, kas ir par 3,3 punktiem (3,0 procentiem) virs rādītāja augustā, bet par 12,8 punktiem (10,2 procentiem) zem 2023. gada septembra līmeņa.

Pēc cenu krituma trīs mēnešus pēc kārtas, kviešu cenas pasaulē septembrī pieauga, kas galvenokārt bija saistīts ar dažu galveno eksportētāju bažām par nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Zemkopības ministram Armandam Krauzem sarunās ar valdības kolēģiem izdevies pamatot nepieciešamību un gūt valdības atbalstu 2025. gada valsts budžetā saglabāt virkni ļoti būtisku atbalsta pasākumu lauksaimniecības un citām Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošām nozarēm.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) 2024.-2025. tirdzniecības gadam prognozē pasaules graudu ražošanas un patēriņa rekordu, savukārt beidzamais krājumu apjoms tiek prognozēts zemākajā līmenī pēdējo 10 gadu laikā. Ziņojumā, kas publicēts 18. septembrī, uzrādīja kopējo graudu (kviešu un rupjo graudu) ražošanas apjomu 2,315 miljardu tonnu un kopējo patēriņu - 2,325 miljardu tonnu apmērā.

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kas skāra ražu, jaunākās COCERAL prognozes graudu ražošanas apjomam Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē tika strauji samazināta. Savā ceturtajā 2024. gada ražas prognozē COCERAL prognozē kopējo labības produkciju 280,3 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekš prognozētais 296 miljoni tonnu, un mazāks par 2023. gada 294,2 miljoniem tonnu ražu.

Prezidents Volodimirs Zeļenskis sociālajos tīklos paziņoja ka 12.septembrī Krievija izšāva raķeti, kas trāpīja Ukrainas civilajam kuģim Melnajā jūrā, kas veda Ēģiptei paredzētos kviešus. Viņš darīja zināmu, ka, pēc provizoriskiem datiem, cietušo nav.

Pēdējos piecos gados VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu un Latvijas līdzfinansējumu ir atjaunojusi 137 valsts nozīmes ūdensnotekas 1241 km garumā, ieguldot 25,7 miljonus eiro.

Jau deviņus gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā*, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro.

No 31. jūlija līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”.

Stiprā vēja un spēcīgo lietusgāžu rezultātā apmēram 20% sējumu tika appludināti vai sagūluši veldrē, kas ievērojami samazinās prognozēto ražu. Īpaši graudaugu kultūras cieta Latvijas centrālajā daļā, kur bija ārkārtēji liels nokrišņu daudzums, kas izraisīja plūdus un zemāko vietu applūšanu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdevis Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Lauku atbalsta dienestu un Valsts meža dienestu operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.) un mežsaimniecībā (vējgāzes, vējlieces u.c.).

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus valsts atbalsta piesķiršanas kārtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, pazeminot sabiedrības “Altum” izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. 

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus traktortehnikas, tās piekabes, maināmās velkamās iekārtas un maināmā tehnoloģiskā agregāta reģistrācijas kārtībā, lai efektivizētu traktortehnikas un tās piekabju elektronisko reģistrāciju, sakārtotu tehnikas reģistru atbilstoši realitātei un samazinātu izmaksas par bojāta valsts reģistrācijas numura zīmes mainīšanu. 

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Kā ziņo Associated Press, Norvēģijas valdība 25. jūnijā parakstīja vienošanos par graudu krājumu veidošanu, norādot, ka tas ir kļuvis nepieciešams COVID-19 pandēmijas, kara Eiropā un klimata pārmaiņu dēļ. Līgumu par 30 000 tonnu graudu uzglabāšanu parakstīja Norvēģijas Zemkopības ministrs un četri privātie uzņēmumi.

Klimatam kļūstot siltākam, sēklaudzētājiem un tirgotājiem rodas interese par sugām, kuras līdz šim netika uzskatītas par piemērotām audzēšanai Latvijā. Tādēļ valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, papildinot tos ar trim jaunām labības sugām Latvijai.

Valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, lai noteiktu nosacījumu par detonācijnoturības testa nepieciešamību Latvijā tiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus.

Bulgārija, pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, 2024.–2025. tirdzniecības gadā sagaida gan ziemāju, gan vasaras graudu ražas pieaugumu, teikts USDA Ārējās lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojumā. Tiek prognozēts, ka 2023.-24.tirdzniecības gadā, kas noslēgsies 30.jūnijā, kviešu eksports sasniegs 5,2 miljonus tonnu.

Rudenī līdz ar mācību gada sākumu Zemkopības ministrija Latvijas izglītības iestādēs sāks īstenot Rudzu maizes programmas pilotprojektu ar mērķi izveidot nākotnē ikgadēju programmu rudzu maizes (rudzu rupjmaizes) izdalīšanai bez maksas izglītības iestāžu izglītojamiem. Programmas mērķis ir tradicionālas Latvijā ražotas rudzu maizes iekļaušana izglītojamo ikdienas ēdināšanā, nodrošinot attiecīgo uzturvielu dienas normu un dodot ieguldījumu tādas skolu ēdināšanas sistēmas veidošanā, kas balstīta uz Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu izmantošanu.

14.jūnijā Ukrainas Lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka paaugstinājusi par 7% graudu ražas prognozi nākamajam 2024.-2525.marketinga gadam, kas sāksies 1.jūlijā.

Lauksaimniecības ministra pienākumu izpildītājs Tarass Visockis paziņojumā presei paziņoja, ka ražas apjoma prognoze kara plosītajā valstī ir palielināta līdz 56 miljoniem tonnām, salīdzinot ar 52,6 tonnām ko prognozēja iepriekš. Prognozē iekļauts 21 milj.t kviešu, 28,5 milj.t kukurūzas un 5 milj.t miežu.

2024. gada maijā visās lielākajās ražotājvalstīs strauji pieauga globālās kviešu eksporta cenas, un daudzās valstīs tika reģistrēts divciparu cenu pieaugums.

Pieaugošās raizes par nelabvēlīgo sējas apstākļu ietekmi uz 2024. gada ražu izraisīja cenu pieaugumu Eiropas Savienībā par 16 procentiem, bet Krievijas Federācijā – par 12 procentiem.

Lai pasargātu Turcijas zemniekus no iespējamā cenu krituma un citiem negatīviem faktoriem ražas novākšanas laikā, Turcijas Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka no 21. jūnija līdz oktobra vidum aizliegs kviešu importu. Šī, viena no pasaulē lielākā kviešu importētāja, rīcība visticamāk izraisīs vēl lielākas cenu svārstības jau tā nestabilajā pasaules tirgū.

COCERAL (Eiropas Lauksaimniecības tirdzniecības asociācija )savā pēdējā 2024. gada Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes graudu ražas prognozē, kas publicēta 10. jūnijā palielināja savu prognozi līdz 296 miljoniem tonnu, kas ir par aptuveni 500 000 tonnu vairāk nekā iepriekš prognozātajā marta mēnesī.