GRAUDI.lv
Sākumlapa / Jaunumi / Aktuālie
 
Lauka pupas (Vicia faba)

Lauka pupas (vicia faba)

 

240 pix pupasKāpēc audzēt lauka pupas?

  • labāki priekšaugi, iespējams trešā kultūra augu maiņā, jo uzkrāj barības vielas (saknēs gumiņbaktēriju gumiņos un salmos).
  • izcila spēja saistīt atmosfēras slāpekli un fiksēt to sakņu gumiņos (140-250kg/ha).
  • vērtīga kultūra augu sekā.
  • augstvērtīga proteīniem bagāta spēkbarība, dzīvnieku organisms spēkbarību no lauka pupām izmanto labāk nekā no sojas pupām.

Lauka pupas ir viengadīgs tauriņziedis ar spēcīgi attīstītu mietsakni, kas ieiet 1-1,5 m dziļi ar daudzām sānsaknēm.

Prasības: sēja ieteicama pēc iespējas agrāk, tiklīdz augsni var kvalitatīvi sagatavot. Nokavēta sēja pazemina ražas potenciālu  par 50 kg/ha dienā. Dīgst 4-6 °C temperatūrā, normāla augšana sākas ar +6 °C. Samērā izturīgas pret salu, dīgsti viegli pārcieš īslaicīgas salnas -5-6°C.  Ziedēšanas laikā augsta temperatūra un sausums negatīvi ietekmē apputeksnēšanos.

Augsne: piemērotas iekoptas, neitrālas vai vāji skābas trūdvielām bagātas māla, smilšmāla vai mālsmilts augsnes (pH 6.0-7.5). Augsnes sagatavošanu sāk ar rudens arumu. Sprakšķi augsnē 1-2 gab./m2 var nodarīt lielu kaitējumu.

Izplatītākā šķirne: Fuego -agra ziedēšana, vidēji agra graudu ieguve, vidēji garš augums ar ļoti labu veldres noturību.

Sējas dziļums: 3-5 cm.

Izsējas norma: Fuego šķirnei

  • parastā sējā 50-60 sēklas uz m2;
  • tālrindā: 35-50 dīgtspējīgas sēklas uz m2. Izsējas norma variē atkarībā no sēklas rupjuma.

Sēklas apstrāde ar kodni un nitragīnu. Kodināšana pasargā no iedegām un sakņu puvēm, patreiz reģistrētu kodņu nav.  Nitragīns satur  gumiņbaktērijas, kas nodrošina priekšnosacījumus slāpekļa uzkrāšanai (1g uz 1 kg sēklas, izmaksas 0.02 EUR/kg bez PVN).

Ražība: pēc „Dontuvos projektai" datiem, iespējams sasniegt ražību 6.4t/ha.

Šķirnes „Fuego" ražība:

t/ha

z/s „Apšusala", Ošupes pag. (LLKC pētījums)

KS „Vidukle", Lietuva

SIA „Lestene"

z/s Dāvidi, Vadakstes pag.

SIA „Tand Ukri"

MPS „Vecauce"

Stendes selekcijas institūts

Priekuļu selekcijas institūts

2012.gads

-

4.0-5.0

-

-

4.0

3.43

-

-

2013.gads

2.53-2.63

3.8

3.8

2.6

5.21

6.5

2.9

 

MPS „Vecauce" pētījumos ražība norādīta 2012.gadā 3.43t/ha, 2013.gadā 5.21t/ha:

Šķirne

Fuego

Fuego

Gads

2013

2012

Raža pie 14% mitruma, t/ha

5.21

3.43

1000 sēklu masa,g

631

578

Auga garums, cm

103

111

Veģetācijas ilgums, dienas*

99

128

Veldres izturība (9-1 balle, 9 - bez veldres)

9

9

*   veģetācijas periods atkarībā no nokalšanas datuma

 

Ražība dažādām lauka pupu šķirnēm 2013.gadā:

 

Šķirne, t/ha

Fuego

Bobas

Reda

Granit

Olga

Laura

Isabella

Jogevas

Lielplatone

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts

6.5

6.25

6.44

5.71

5.29

5.61

5.77

4.58

5.43

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts

2.9

1.6

-

2.27

1.49

3.56

2.28

-

2.19

 

MPS „Vecauce", Stendes selekcijas institūta un Priekuļu selekcijas institūta dati par ražību balstīti uz izmēģinājumu rezultātiem nelielās platībās. Lauka apstākļos ražība var atšķirties.

Iznese ar 1 tonnu ražas:

N apmēram 10-30 kg/ha pamatmēslojumā, pārējo vajadzību nodrošinās gumiņbaktērijas.

P2O5 - 20 kg

K2O - 50 kg

S 7-10 kg jeb 18-25 kg SO3. Pie augstām ražām S trūkums samazina proteīna saturu sēklās.

Mēslojuma izvēlei ņemt vērā, ka lauka pupas ir hlora jūtīga kultūra.

Citas svarīgās barības vielas:

Mangāns, bors, molibdēns, cinks, varš.

Pupām, kad sasniegušas 10-20cm, Zoom 1.5l/h (B, Mn, Mo). Pēc 10-14 dienām, kad pupas sasniegušas 30-50cm, Zoom 1.5l/ha. Kopējā norma atkarībā no nepieciešamības 1.5-3.0 l/ha.

Ja novēro sēra deficītu, lieto Tivos 2.0-10.0 l/ha vai Kase 3.0-6.0 l/ha ( KaSe satur arī kāliju, kas veicinās pupu sausumizturību). Sēra korekcijas veikt līdz ziedēšanas sākumam.

Nezāļu ierobežošana. Labākais veids ir miglot pret nezalēm līdz dīgšanai.

-          Divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai

Pietiekoša mitruma apstākļos - pēc sējas, pirms nezāļu sadīgšanas, lietot Stomp  3.0 - 6.0 l/ha vai Fenix 3.0l/ha.  Pēc sadīgšanas, kad pupas ir vismaz 5.0 cm. garas, lietot Basagran 480 1.5+1.5l l/ha vai 2.0+1.0 l/ha. Graudzāļu nezāļu ierobežošanai lietot graminicīdu.

Kaitēkļu ierobežošana

Lielākos bojājumus rada laputis (Aphis fabae), pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus), pupiņu sēklgrauzis (Acanthoscelides obtectus), zirņu smecernieks (Sitona lineatus). Konstatējot laputis sējumos, lietot kontaktiedarbības insekticīdu Fastac50 0.2 - 0.4 l/ha. Pupu sēklgrauzis jāierobežo profilaktiski, nedēļu pirms ziedēšanas apstrādājot sējumus ar kontaktiedarbības insekticīdu Fastac50 0.2 - 0.4l/ha.

Slimības.  Patreiz nav reģistrētu fungicīdu un sākotnēji slimību iespēja maza.

Bakteriālā melnkāja - melnā bakterioze (ier. baktērija Bacterium phytophthorum).

Dīgstu pitioze - dīgstu melnkāja (ier. aļģsēne Pythium debarianum Hesse).

Parastā baltā puve - baltā sklerotinioze (ier. asku sēne Sclerotinia libertiana Fuck).

Pupu rūsa - ierosina rūsas sēne Uromyces fabae.

Pupu koncentriskā plankumainība - pupu askohitoze (ier. sēne Ascochyta fabae Peck.).

Sakņu kakla puve (ier. asku sēne Gibberella saubinetii).

Fuzarioze (ier. nepilnīgi pazīstamā sēne Fusarium sp.). Uz pupu pākstīm parādās pelēcīgi zaļi ūdeņaini pūstošu audu laukumi, kas jo drīz pārklājas ar sārti baltu sēņotni, sārtām pionnotēm un sporodohijiem. Lielākus ražas zaudējumus fuzariozes nodara smagākās augsnēs audzētām pupām.

Melnais pelējums - parastā kladosporioze (ier. nepilnīgi pazīstamā sēne Cladosporium herbarum Link).

Pupu cerkosporoze - pupu pelēkā lapu plankumainība attīstās pēc infekcijas ar parazītsēņu Cercospora fabae sporām.

Koncentriskā cerkosporoze (ier. nepilnīgi pazīstamā sēne Cercospora zonata Wint).

Neīstās miltrasas (Erysiphe ģints) forma ir maz izplatīta.

Novākšana:  Lauka pupas novāc ar kombainu augu pilngatavības fāzē, pākstis melnas, lapas nobirušas, zaļo pākšu ne vairāk par 10%. Piemērotākais lauka pupu sēklu kulšanas mitrums ir 17-21%. Lai kulšanas laikā sēklas nedruptu (sausās) vai tās nesaspiestu (zaļās), kombaina kuļspole un atsviedējbiteris jānoregulē uz samazinātiem apgriezieniem, spraugas lielums pēc iespējas lielāks.

Lauka pupu sēklas ienākas nevienmērīgi, lai paatrinātu to nogatavošanos, tās pirms novākšanas apsmidzina ar desikantiem (veicina augu izžūšanu). Diqua lieto 7 dienas pirms kulšanas 3.0 l/ha.

Žāvēšana: efektīvāka žāvēšana kopā ar sausiem miežiem, kurus piejauc 2 reizes vairāk nekā pupas. Pie lielāka mitruma žāvē 2 reizes. Sausākas pupas var kaltēt tīrā veidā.

Mitrums lauka pupās parasti ir lielāks nekā graudaugiem (virs 20%), tāpēc tās intensīvi elpo un ventilējot kaudzēs sāk bojāties. 2013.gadā mitrums lauku pupās bija 16-18%, jo bija sausa un karsta vasara.

 

Sēklu mitrums pirms kaltēšanas, %

Pieļaujamā kaltēšanas temperatūra, %

Līdz 18

30 C

18-21

28 C

22-27

25 C

Virs 27

20 C

 

Par sēklas materiāla iegādi un konsultācijām, lūdzu, zvaniet LPKS " Agrario" Iveta Savdona mob. tel. 29 359160

 

 


© 2009-2013 LPKS Agrario graudi@graudi.lv | developed by AGK.lv