GRAUDI.lv
Sākumlapa / Jaunumi / Aktuālie
 
Jaunumi
|  

Kvieši – ienesīgākā augkopības kultūra

09.03.2015

Sākot jauno rubriku "Zelta hektārs" un izvērtējot augkopības saimniecības, nākas secināt, ka vasaras kvieši pērn bija ienesīgākā augkopības kultūra.

Jāņem vērā, ka sējumu platībās korekcijas ieviesa pērnā pavasara kailsals, kad lielākā daļa ziemāju izsala un zemnieki daļu platību pārsēja ar vasaras kviešiem, kas deva labu ražu. Pēc CSP datiem, pērn Latvijā ievākta rekordraža - 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudu cenas gan samazinājās vidēji par 16,5%. Pērn visvairāk no kopējā graudu apjoma iepirkti kvieši - 77,6%. Perspektīva šai nozarei ir optimistiska - kā atklāja graudkopības kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža, līdz 2020. gadam plānots trīskāršot graudu kopražu, sasniedzot 6 miljonus tonnu, un tam ir visi priekšnoteikumi.

Kvieši - ziemas un vasaras

Izvērtējot pašu saimniecību sniegtos datus, redzams, ka 2014. gadā vislielākais bruto segums bijis Ozolnieku novada z/s "Liepziedi", kur no viena hektāra vasaras kviešu iegūti 673,3 eiro. Saimnieks Gundars Liepa neslēpj, ka vasaras kvieši pērn bija rentablākā kultūra saimniecībā. Zemnieks vasaras kviešus audzēja 207 ha platībā, un tā saimniecībā ir viena no pamatkultūrām. Saimniecībā audzē sevi labi pierādījušo ‘Taifūnu', ko izdevās iegūt ap 6,5 t/ha, un ‘Granny', kas ir jauna šķirne. Visu nokulto pērn izdevās realizēt kā pārtikas graudus un tikai pavisam neliela daļa pēdējā iekūluma ilgo lietavu dēļ bija lopbarības graudi. 2014. gadā vidēji no viena hektāra izdevies iegūt ap 6,5 t vasaras kviešu. Šogad vasaras kviešu platības saimniecībā neplāno būtiski palielināt, jo galvenais uzsvars tiek likts uz ziemājiem.

Ienesīgākā kultūra Augstkalnes pagasta z/s "Lielsaukas" bija ziemas kvieši. Tiesa, pērn "Lielsaukās" iesēts 81 ha ziemas kviešu, taču sējumi izsala un lielāko daļu jeb 97% nācās pārsēt ar vasaras kviešiem. Vidējā kviešu raža pērn bija 5,5 t/ha, bet atsevišķos laukos sasniedza pat 7 t/ha. 2014. gads bijis zīmīgs ar papildu izmaksām - gan par pārsēšanu, gan graudu kaltēšanu. "Zaudējumi bija ļoti lieli, tik tikko izlīdām, lai segtu visus maksājumus," stāsta saimnieki Inta un Aleksandrs Ivanovi. Ierobežotā finansējuma dēļ sējumi pat netika apstrādāti ar papildmēslojumu. Turpmāk saimniecībā plānots turpināt kviešu un rapšu audzēšanu, bet zaļināšanas prasību izpildei 5% platību paredzēts atstāt kā papuvi. Saimniecībā lauki ir sadrumstaloti, pavisam ir apmēram 20 lauku, tāpēc daudz sanāk rēķināt, ko un kā sēt, lai tiktu izpildītas visas zaļināšanas prasības. Tieši zaļināšanas pasākumi šogad un turpmākos gadus būs lauksaimnieku rūpju lokā.

Piltenes pagasta z/s "Ābolkalni" saimnieks Artis Fetlers jau piekto gadu audzē lauka pupas, un tas ir izdevīgi gan lopbarībai, gan zaļināšanas pasākumu pildīšanai, kas jāievēro no šī gada. Pēc veiktā bruto aprēķina, lauka pupas ir gana ienesīga kultūra - bruto segums pērn bijis 193,41 eiro/ha. Der paskaidrot, ja nerēķina ES atbalstu, lauka pupas tomēr saimniecībai sagādāja zaudējumus.

Atkarīgs no cenas

Vismazākais bruto segums pērn bijis ziemas rapšiem - 19,95 eiro/ha. Bukaišu pagasta z/s "Māliņi" saimnieks Ainārs Miķelsons "LA" stāstīja, ka pērn lielāko daļu ziemas rapšu iznāca pārsēt kailsala postījumu dēļ, turklāt pagājušajā gadā cenas rapšiem bija samērā zemas. Tieši zemo cenu apsvērumu vairāki lauksaimnieki minēja par iemeslu tam, ka rapšus turpmāk vairs nesēs un izvēlēsies tradicionālās augkopības kultūras. Jāpiebilst, ka tieši rudzi un vasaras rapši pērn izrādījās tās divas kultūras, kas bez ES atbalsta nebūtu ienesīgas. Arī Cesvaines novada z/s "Sviķi" saimnieks Zigfrīds Krieviņš gan neslēpa, ka zemo cenu dēļ viņš šobrīd ir izvēles priekšā - turpmāk audzēt rudzus vai kāpostus.

Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajiem aprēķiniem, vienīgā kultūra, kam bruto segums bija ar mīnusa zīmi, bija griķi. Z/s "Pļaviņas" saimnieks Aigars Grugulis neslēpj, ka pēdējos gados griķu cenas tikai gājušas lejā un šo kultūru pat īsti neatmaksājas audzēt. Ekonomiskais guvums pēdējā gada laikā bijis niecīgs, tik vien kā "zemes uzlabošanas pasākums", sacīja A. Grugulis. Bet tieši tāpēc zemnieki labprāt sēj šo kultūru - lai iekoptu aizaugušās zemes.

Vislielākais bruto segums bija ziemas kviešiem un ziemas rapšiem - attiecīgi 576,13 eiro/ha un 614,23 eiro/ha. LLKC šo aprēķinu gan veica, balstoties uz 2013. gada datiem. Der paskaidrot, ka LLKC aprēķinātais bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas, ko augkopībā veido sēklas, mēslojuma, augu aizsardzības, tehnikas pakalpojumu un citas izmaksas. LLKC regulāri gatavo bruto seguma aprēķinu, lai lauksaimniekiem palīdzētu racionalizēt ražošanu. "Tas nav maksimālais, bet optimālais, tātad visiem zemniekiem sasniedzamais," iepriekš uzsvēra LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

"LA" visa gada garumā turpinās meklēt "Zelta hekt­āru" un aicina saimniekus izrādīt iniciatīvu un iepazīstināt ar savu saimniecību un aprēķiniem, kā ienesīgi saimniekot.

original

Avots: www.la.lv

Atpakaļ uz ziņu sarakstu  
Parakstīties uz ziņām
 
 


© 2009-2013 LPKS Agrario Ja atrodat kļūdas, rakstiet mums. | Saistību atruna | developed by AGK.lv | dāvanas