Cerības uz graudu rekordražu var aizmirst; samazinājums visās kategorijās

Optimistiskās prognozes, kas jūlijā liecināja, ka graudaugu kopraža valstī gaidāma pat ļoti laba - 2 689,7 tūkstoši tonnu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) septembrī veiktajā prognozēšanā kopražā uzrādīja vairs tikai 2 366,2 tūkstošus tonnu.

Ja Kurzemē un Zemgalē augustā prognozētā graudaugu ražība saglabājusies nemainīga, Vidzemē un Latgalē tā piedzīvojusi samazinājumu teju visiem kultūraugiem. Tā, Kurzemē vasaras kviešu ražība augustā fiksēta 3,5 tonnas no hektāra (ha), bet Zemgalē - 4,5 t/ha. Savukārt Latgalē no augustā fiksētajām 3,5 t/ha, septembrī ražība samazinājusies līdz 2,2 t/ha. Taču visievērojamākais samazinājums Latgalē piedzīvots kartupeļu ražībai - augustā prognozēto 20 t/ha vietā septembrī tās ir vairs tikai 15t/ha.

Samazinājums kopražā septembrī vērojams teju katram laukaugu kultūraugam.

Ziemas kviešu kopraža no 1423,5 tūkstošiem tonnu jūlija prognozē septembrī ir vairs tikai 1324,2 tūkst. tonnu. Rudzu kopraža no 115,6 tūkst. uz 95,2 tūkst.tonnām. Tritikāle no 21,9 tūkst. uz 18,5 tūkst. tonnām, ziemas rapsis no 270 tūkst.uz 243 tūkst.tonnām, bet kartupeļi - no 565,8 tūkst.uz 473, 8 tūkst.tonnām.

Septembra beigās veiktajā vasarāju labību, vasaras rapša un kartupeļu ražas prognozēšanā fiksēts, ka Latgalē ziemas kvieši ir veldrē un sadīguši vārpās. Citiem kultūraugiem pārlieku lielā mitruma dēļ vērojams ražas samazinājums un novēlota to novākšana. Plūdu skartajā teritorijās nenokultos ziemas kviešus atstāj, kur iespējams cenšoties nokult vasaras rapsi, kviešus un miežus. Arī Vidzemē situācija līdzīga - ja pirms lietiem vasaras kviešus vāca 5,0 tonnas no hektāra (ha), tad pēc tam vairs tikai 1,5 tonnas no ha.

"Vēsā un mitrā vasara Vidzemes un Latgales reģionā ļāva cerēt uz ļoti labām ražām. Par vienu līdz divām nedēļām aizkavētā veģetācija ļāva uzsākt ražas novākšanu īsi pirms lielajām lietavām augusta pēdējā dekādē. Lauki, kurus paspēja novākt, uzrādīja šiem reģioniem tiešām izcilu ražu. savukārt patlaban lielākais izaicinājums ir izvērtēt nokulto vasarāju graudu piemērotību sēklas materiālam. Tāpat nepieciešams laicīgi rezervēt vasarāju sēklu pie piegādātājiem. Palicis vēl nepilns mēnesis laukus apkopt, apart un sagatavot pavasara sējai" norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Avots: www.la.lv