Ķīna un Dienvidāzijas valstis turpinās audzēt sojas importu
Ķīna saglabā lielākā sojas importētāja pozīcijas. Aug patēriņš arī Dienvidāzijas valstīs. Savā ziņojumā V Starptautiskās konferences "Black Sea Oil Trade" ietvaros norādīja preču tirgus speciālists Vorens Patersons no ING Bank (Nīderlande).
Pēc viņa teiktā, ja sojas pupu kopējais patēriņš pasaulē 2017/18. sezonā sasniegs aptuveni 350 milj.t, tad vairāk nekā 100 milj.t no šī daudzuma patērēs Ķīna. Pastāvot vietējam deficītam, valsts audzēs importu, norādīja speciālists.
Šī tendence skaidrojama ar augošo gaļas un piena produkcijas patēriņu Ķīnā. Ja gaļas patēriņš valstī uz vienu iedzīvotāju 2000. gadā bija mazāks par 40 kg, tad šodien šis rādītājs tuvojas 60 kg gadā. Aug arī piena ražošanas apjomi: pēdējo 17 gadu laikā ražošanas apjomi ir palielinājušies no 7 milj.t gadā līdz 35 milj.t. Ņemot vērā šādus apstākļus, sojas nozīmi lopbarības bāzē nevar nenovērtēt.
Arī Dienvidāzijas valstīs (Indonēzijā, Malaizijā, Filipīnās, Taizemē, Vjetnamā) vērojams būtisks sojas miltu un pupu importa pieaugums (apmēram no 8 milj.t 2000. gadā līdz vairāk nekā 25 milj.t 2017. gadā). Iemesls tas pats: iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņa šajās valstīs, ko sekmē IKP pieaugums, kas līdz 2021. gadam sasniegs 4-6 %.
Līdzīga tendence vērojama arī Indijā. Palielinoties iedzīvotāju skaitam un IKP, aug pieprasījums pēc dzīvnieku proteīna, kas pozitīvi ietekmē sojas pieprasījuma palielināšanās dinamiku. Būtiski pieaug arī sojas eļļas patēriņš pārtikā, kas šodien Indijā ir 18 kg/gadā uz vienu iedzīvotāju, kad pasaules mērogā šis rādītājs ir 25 kg/gadā.
V.Patersons pievērsa uzmanību arī Ukrainai un tās vietai sojas pupu ražošanā pasaulē. Pēc viņa teiktā, to raža Ukrainā 2017/18. sezonā pārsniegs 4,5 milj.t robežu, bet eksports salīdzinājumā ar 2016/17. sezonu (aptuveni 3 milj.t) nenozīmīgi samazināsies.
V. Patersons norādīja, ka konkurētspējīgākie sojas pupu ražotāji pasaules tirgū ir Argentīna (pašizmaksa zemāka par 250 dolāri/tonna). Otrajā vietā - Brazīlija, trešajā - ASV.
Avots: oilword