Likuma nepilnības kavē darījumus ar lauksaimniecības zemi

Likuma grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuru mērķis bija veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamību lauksaimniekiem, radot konkurētspējīgas lauku saimniecības un izskaužot t.s. dīvāna zemniekus, tā sasniedzot Latvijas zemes resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un efektīvu izmantošanu, desmit mēnešu laikā, kopš tie ir stājušies spēkā, jau ir iezīmējuši nepilnības, kas apgrūtina darījumus ar lauku zemi. Tāpēc likums būtu jāuzlabo, domājot par tirgus dalībniekiem un izveidojot maksimāli efektīvu kārtību, lai tas nebremzētu darījumus ar lauksaimniecības zemi - šādas atziņas izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?"

Armands Krauze, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, konferences dalībniekiem norādīja, ka likuma grozījumu un tajā iekļauto ierobežojumu dēļ (maksimālās platības, ko drīkst iegādāties lauksaimnieki, prasības pircējiem attiecībā uz kompetenci zemes apstrādāšanā un pieredzi lauksaimniecībā), pašvaldībām palielinājies darbu apjoms, jo ir jāvērtē darījumi ar zemi, jau pērn rudenī praktiski apstādinājuši darījumus ar lauksaimniecisko zemi. Tādēļ likuma radītās problēmas būtu jānovērš, jo neoficiāli signāli liecinot, ka, iespējams, Eiropas Komisija varētu rosināt pārkāpuma procedūru par diskriminējošiem nosacījumiem.

Jurists Jānis Maulis no zvērinātu advokātu biroja Voroncovs iepazīstināja ar regulējuma nepilnībām, kādas novērotas darījumos ar lauksaimniecības zemi. "Lielākās problēmas skar lauksaimniecības zemes atsavināšanu, kur noteikti vairāki ierobežojumi, kas neatbilst likuma mērķiem. Ierobežojumi attiecas arī uz lauksaimniecības zemes maiņas darījumiem," teica eksperts. Viņš minēja vairākus likuma neefektivitātes piemērus, kurus manīgāki zemju pircēji var izmantot savā labā. Likumdevējs nav novērsis iespēju zemesgrāmatās iesniegt dokumentus ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc var būt gadījumi, kad lauksaimniecības zemes atsavināšanas darījumu dokumenti varētu būt noformēti ar datumu pirms ierobežojumu spēkā stāšanās. Ierobežojumi, piemēram, neattiecas uz kapitālsabiedrību daļu atsavināšanu: ja tiek atsavinātas kapitālsabiedrību - lauksaimniecības zemes īpašnieču - kapitāldaļas, ierobežojumi, kuru personu rokās un cik lieli zemes īpašumi var nonākt, nav piemērojami. Interesanti interpretējama ir arī prasība par īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo apjomu: ierobežojumi nav attiecināmi uz darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem. Tas ļauj ģimenes īpašumā iegūt pat 10 000 un vairāk hektārus lauksaimniecības zemes, pat ja lauksaimnieciskās kompetences un pieredzes prasībām atbilst tikai viens no ģimenes locekļiem, teica J. Maulis.

Likumā ir punkts, ka zemi var iegādāties, apņemoties iegūstamo lauksaimniecības zemi izmantot lauksaimnieciskajā darbībā. "Normatīvie akti vismaz pagaidām neparedz sankcijas par apņemšanās neievērošanu. Vai tad, ja zemi izmanto nomnieks, tas ir pārkāpums?" jautāja jurists. Tāpat likumā nav noteikts platību minimālais apjoms, par ko jāsaņem tiešie maksājumi. Vienai juridiskajai personai piederošos 100 ha lauksaimniecības zemes var iznomāt kaut vai desmit juridiskajām personām un viņas visas šajā daļā kvalificēsies attiecīgajai prasībai, norādīja eksperts. Savukārt prasība juridiskām personām, lai vienam īpašniekam vai uzņēmuma darbiniekam būtu lauksaimnieciskā izglītība, var radīt situāciju, ka veidosies t.s. "profesionālie" darbinieki: persona formāli tiks nodarbināta vairākos uzņēmumos, lai tie varētu izpildīt likuma prasību.

Likumā paredzētas Latvijas zemes fonda pārvaldītāja pirmpirkuma tiesības, kuras arī nav likumā efektīvi nostiprinātas, jo ar potenciālo pircēju pirms lauksaimniecības zemes atsavināšanas darījuma var noslēgt nomas līgumu, un nomnieks pirmpirkuma tiesības var izmantot pirms Latvijas zemes fonda pārvaldītāja, likuma neefektivitātes piemērus uzskaitīja jurists, norādot, ka likums būtu jāuzlabo, domājot par tirgus dalībniekiem un izveidojot maksimāli efektīvu kārtību, lai tas nebremzētu darījumus ar lauksaimniecības zemi.

Arī pašvaldībām likuma grozījumi sagādā galvassāpes, tā tika norādīts šī gada sākumā likuma grozījumiem veltītā Pašvaldību savienības sēdē, jo praktiski no visām pašvaldībām atsauksmes bija negatīvas.

Analizējot lauksaimniecības zemes pircēju struktūru, secināts, ka aptuveni 10% lauksaimniecības zemes varētu būt pirkta ar mērķi tālākai pārdošanai. Šo pircēju (SIA) darbības virziens ir saistīts ar nekustamo īpašumu vai finanšu pakalpojumiem. Šādām SIA pieder aptuveni 2% lauksaimniecības zemes platību, secināts pārskatā par galvenajām tendencēm lauku zemes tirgū Latvijā.

Zināms, ka Latvijas lauksaimnieki apstrādā 1,8 milj. ha zemes, un trijos gados apstrādājamo platību pieaugums bijis 4.5% apmērā (2010.-2013. gads). Latvijā ir aptuveni miljons hektāru platību, kas netiek izmantotas un apstrādātas, tādējādi tiek zaudēts ražošanas potenciāls, nerodas jaunas darbavietas. Mūsu valsts ir apņēmusies iesaistīt neizmantotās zemes lauksaimnieciskajā ražošanā līdz 2020. gadam panākot, ka lauksaimniecības produkcijas ražošana tiek nodrošināta vismaz 2 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas radītu iespēju saražot 1,8 reizes vairāk produkcijas nekā Latvijā ražo patlaban, tādējādi ceļot lauksaimniecības produktivitāti un efektivitāti, sasaistot to ar pārstrādes rūpniecību.

Avots: www.farming.lv